Gaidāmie nokrišņi papildinās maija kopējo nokrišņu apjomu, palielinot mēneša normu vidēji par aptuveni 10 procentiem. Līdz šim tikai Austrumeiropas dienvidu rajonos maija nokrišņu norma ir sasniegusi 70 līdz 80 procentus. Pārējās daļās gaidāms būtisks ūdens krājumu pieaugums.
Iedzīvotājiem šajā reģionā tiek rekomendēts sagatavoties iespējamiem pērkona negaisiem un lietainiem laikapstākļiem naktī uz 19. maiju. Plānojot ikdienas gaitas, jāņem vērā iespējamie laika apstākļu radītie traucējumi – ceļi var kļūt slideni un redzamība pasliktināties, kas prasa papildu uzmanību, īpaši pārvietojoties ar transportu.
Lai gan Ārzemju Hidrometeoroloģijas centrs nesniedz detalizētas ilgtermiņa prognozes, tā speciālisti ar 70 procentu varbūtību paredz, kāda varētu būt 2025. gada vasara. Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, joprojām silttākais maijs Latvijā tika reģistrēts 2018. gadā, kad tika pārspēti vairāki temperatūras rekordi, un mēneša vidējā temperatūra būtiski pārsniedza normu.
2018.gada maijs izcēlās ar šādiem rādītājiem:
Īpaši augsta vidējā temperatūra: Maija mēneša vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni +15,8°C, kas ir par 4,4°C augstāka par ilggadējo vidējo rādītāju, kas ir +11,4°C. Rekordliels karstums: Vairākās dienās gaisa temperatūra sasniedza un pārsniedza +30°C atzīmi, un tika fiksēti vairāki jauni temperatūras rekordi. Piemēram, 30. maijā Mērsragā reģistrēti +32,8°C – šis ir augstākais jebkad Latvijā maijā reģistrētais temperatūras rādītājs.
Lasi vēl: Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs atklāj, ka šī gada vasara Latvijā ne pavisam nebūs tāda kā cerēts
Ilgstošs karstuma periods: Maija mēnesī bija vairākas dienas pēc kārtas ar temperatūru virs +25°C, kas sasniedz meteoroloģiskās vasaras līmeni. Sinoptiķis Vilfands uzsver, ka trīs vasaras mēneši tomēr neatkārtos maija raksturu, un klimats saglabāsies nepastāvīgs. Neskatoties uz gaidāmo karstumu, lielākajā daļā Austrumeiropas reģionu sagaidāms arī ievērojams nokrišņu daudzums.
Aukstums, līdzīgi kā maija sākumā, nebūs ilgstošs un nevilksies līdz mēneša beigām – temperatūra pakāpeniski pieaugs, un Austrumeiropas reģions sasilšanu piedzīvos agrāk nekā citas vietas. Tomēr, kā norāda ārvalstu Hidrometeoroloģijas centrs, prognozes par vasaru nav negatīvas.
Visbiežāk sastopamais un vairākkārt apstiprinātais scenārijs paredz, ka vasara nebūs vēsa – temperatūra saglabāsies ap normu vai virs tās. Šie rādītāji gan atspoguļo tikai vidējo tendenci. Sagaidāmas ļoti karstas un sausas dienas, kas var radīt negatīvu ietekmi gan uz cilvēkiem, gan uz augiem. Tāpat paredzēti arī periodi ar spēcīgiem nokrišņiem, taču šajos brīžos gaidāmā temperatūras pazemināšanās nav uzskatāma par draudīgu, skaidro Vilfands.
Protams, meteorologi paredz arī temperatūras kritumu līdz 15–20 grādiem, taču tas nav nekas ārkārtējs. Vasaras prognoze izstrādāta visai valstij, taču sinoptiķi atgādina, ka anomālijas un bīstami laikapstākļi nav prognozējami ilgtermiņā – par tiem tiks brīdināts tikai dažas dienas iepriekš.
