Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs: kādi laika apstākļi būs Ziemassvētkos, uzzināsim Bārbalu dienā – 4. decembrī

Foto – Pixabay

Latvijā pazīstamākais laika un dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs kā jau katru mēneša sākumu, arī šoreiz publicējis savā blogā ieskatu par to, kādi laika apstākļi mūs sagaida šajā mēnesī.

Decembris tradicionāli tiek uzskatīts par kalendārās ziemas pirmo mēnesi, kas ir pilns gaidīšanas un cerību noskaņu. Šis ir tas brīdis, kad cilvēki gatavojas dievišķā bērna dzimšanai sirdī un saules atgriešanos brīdi dabā.

Līdz Ziemassvētkiem rit Adventes laiks. Ja Advente paiet sausās un skaidrās dienās, tad gaidāma sausa vasara un labs siena laiks. Ja Adventes periodā nav sniega, tad Ziemassvētkos tā būs daudz. Ja decembrī kokos un krūmos vēl redzamas zaļas lapas, pavasarī darbi jāsāk agri. Par decembri mēdz teikt, ka tas ir kā Ziemas cepure, bet janvāris — kā Ziemas kažoks, bet februāris — kā Ziemas zābaki.

1. decembris apzīmē pirmā ziemas mēneša sākumu. Ticējumi par šo dienu skan – kāda ir šī diena, tāda arī būs ziema kopumā. Ja rītā ir sals, ziemas sākums būs auksts. Ja dienas vidū iestājas atkusnis, tad janvārī arī gaidāmi plusi. Bet, ja vakarā ir sniegputenis, tad ziema gaidāma gara un pavasaris kavēsies.

Foto – AI

4. decembrī atzīmē Bārbalu. Tā ir Aitu diena un vienīgā decembra diena pirms Ziemassvētkiem, kad var iet budēļos. Bārbiņa simboliski atver durvis Ziemai. Laika apstākļi šajā dienā tiek uzskatīti par Ziemassvētku un Jaungada rīta vēstnešiem.
Ticējumi. Ja šajā dienā ūdeņus klāj ledus, Bārbiņa tos lauž, bet, ja ledus nav, tad viņa to “uztaisa”. Ja 4. decembris ir salīgs, tad salu var gaidīt arī Ziemassvētkos. Ja valda atkusnis, arī Ziemassvētkos tas atkārtosies.

6. decembris — Niklāvs (Nikolajs), pazīstams arī kā Zirgu diena. Šajā dienā, kā stāsta, dzimis Ziemassvētku vecītis. Tā ir īpaša diena gan mājlopiem, gan jo īpaši zirgiem. Uzskata, ka tie, kuri šo dienu neizceļ, nevar cerēt uz veiksmi zirgu, mājputnu vai aitu labklājībā.

Ticējumi. Ja šajā dienā zirgiem berž muguras ar sniegu, tie nesasirgs un mošķi tos neēdīs. Ja 6. decembris ir silts un miglains, tad 6. jūnijā būs vēsa diena un auksts lietus. Ja pūš ziemeļvējš un snieg, arī vasara solās būt vēsa un mitra.

Foto – Pixabay

Trīs decembra dienas īpaši veltītas meža zvēriem, putniem un zivīm. 9. decembris ir Vilku diena — vilku gaudošana pie mājām nozīmē, ka pavisam drīz tuvojas sals. Par 10. decembri teikts, ka zivis nolaižas ūdens dziļumos un iesnaužas, bet lācis dodas ziemas miegā, kamēr alnis nomet vecos ragus. 11. decembris ir Žagatas un Sīļa diena — ja kāds no šiem putniem dzirdams klaigājot, tam jāseko, jo priekšā gaidāms priecīgs pārsteigums.

VIDEO:

Lasi vēl: Abi putni bieži sastopami Latvijas dabā, tomēr līdzīgs tiem ir tikai izskats: eksperti pastāsta, cik ļoti patiesībā atšķiras zīlītes un svilpji

13. decembrī ir Lūcijas diena. No šī brīža diena kļūst par vienu vistas nagu garāka, citviet teikts — par gaiļa dziesmas ilgumu. Arī vilkači šajā dienā pulcējas uz sapulci ellē, tāpat kā Vasarsvētkos un Jāņos.
Ticējumi. Ja Lūcijas rīts ir skaidrs, tad decembra atlikums būs sauss. Ja snieg un putina, šie laikapstākļi saglabāsies līdz Ziemassvētkiem.

Par laika apstākļiem, dabas zīmēm un ticējumiem saistītā ar tām, decembra mēneša otrās puses datumus aplūkosim nākošajā rakstā, ko publicēsim mēneša vidū!

Foto – AI

Bet par laiku decembrī šogad – ko saka Vilis Bukšs

Aizvadītais novembris pagāja bez nopietna sala un bez dziļas sniega segas. Sals vien nedaudz “pakutināja”, bet stingrāks satvēriens nepienāca. Mēneša noslēgumā, 30. novembrī, iestājās plašs atkusnis, un 1. decembrī daudzviet no 27. novembra sniega bija palikušas vien pēdas.

Saskaņā ar ticējumiem, pēc pirmā sniega līdz īstam ragavu ceļam jāgaida piecdesmit dienas. Tā kā pirmā sniega sega daudzviet parādījās tikai 17. novembrī, tad līdz Zvaigznes dienai (6. janvāris) uz īstu ragavu ceļu cerēt būtu pāragri. Tomēr, pēc dabas zīmēm spriežot, ap Ziemassvētkiem vismaz dažviet var gaidīt baltu ainavu un iespēju Ziemassvētku vecītim atbraukt ar ragaviņām. Pēc saulgriežiem solās būt viegls līdz mērens sals un sniega kārtiņa vairākos novados.

Decembris vienmēr pārsteidz. Tas var atnest gan zilo vizbulīšu ziedēšanu Ziemassvētkos (kā 2006., 2015. un 2019. gadā), gan baisu 40 grādu salu (1978. gada nogalē). Var piedzīvot gan sidraba lietu, gan spēcīgas sniega vētras, pat pērkonu Ziemassvētkos (kā 1994. gada 28. decembrī). Kā būs šogad — vai atkārtosies kāds no šiem brīnumiem? Zīmes dabā un rudens nozīmīgajās dienās liecina, ka ziema lēnām nostiprināsies decembra otrajā pusē.

Foto – Pixabay

Ticējums vēsta, ka, ja jaunā mēnesī decembrī pūš ziemeļvējš, sagaidāmi sals un sniegs. Šogad jaunais mēness ir no 20. līdz 26. decembrim. Tā kā jūnijs bija vēss un lietains, tad decembris solās būt lielākoties silts un mitrs.

Decembra sākumā laikapstākļi pārsvarā būs vienveidīgi — dienā 0 līdz +7 grādi, skaidrās naktīs vietām neliels mīnuss. Bieži mākoņains, brīžiem dūmaka, nelieli nokrišņi — smidzinošs lietus, slapjš sniegs, atkala. Ceļi naktīs kļūs slideni.

Kopumā pirmais ziemas mēnesis būs siltāks nekā ierasts, ar dažādiem nokrišņiem normas robežās. Mēneša otrajā pusē upes un ezeri Austrumlatvijā sāks aizsalt.

Skatoties tālāk, līdz Zvaigznes dienai spēcīgs sals nav gaidāms. Vēlāk nostiprināsies nokrišņiem bagāta, vējaina ziema, ar spēcīgāku salu vidus periodā. Pavasaris, lai gan agrs, solās būt vēss un, visticamāk, ieilgs.