Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs par laika periodu no 7. līdz 9.maijam: daudz kas top skaidrs par gaidāmo vasaru

Foto – Pexels

Pazīstamas dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs savā vietnē “Meiravietis” publicējis informāciju par to, kādus secinājumus mēs varam izdarīt pēc laika apstākļiem sākot no 7. līdz 9.maijam. Šajās dienās top skaidrs, kāda būs gaidāmā vasara.

Vērot dabas zīmes nozīmē uzmanīgi novērot un interpretēt dažādas parādības dabā — laika apstākļus, dzīvnieku uzvedību, augu attīstību un citas dabas un vides norises. Šīs prasme balstās ilgstošos novērojumos un pieredzē, bieži vien sakņojas arī dažādos tautas ticējumos.

Ko dod dabas zīmju vērošana? Tas palīdz zemniekiem, dārzu īpašniekiem – lai saplānotu darbus atbilstoši gaidāmajiem laika apstākļiem. Arī biškopjiem un mežstrādniekiem – lai labāk izprastu dzīvnieku aktivitātes un augu attīstību.

Mūsdienās, protams, ir pieejami dažādi precīzāki meteoroloģiskie dati, tomēr dabas zīmju vērošana joprojām palīdz ikdienas gaitās. Protams, ja savus novērojumus prot interpretēt pareizi.

Maiju Bukšs sauc arī par lapu, par sējas un par ziedu mēnesi. Maijs kalendārā ir pavasara trešais un tā saucamais “pēdējais” pavasara mēnesis, kaut arī, spriežot pēc laika apstākļiem, brīžiem tā nešķiet. Tāpat viņš norāda, ka maijs ir pirmais mēnesis, kad atsākas vasaras pērkona negaisi, kā arī – zied Ievas.

Nedēļu pēc tam, kad ozoliem un ošiem ir atvērušās lapas, saimnieki var sākt stādīt zemē kartupeļus. Starp citu, tieši maijs ir pirmais ēdamo pavasara sēņu laiks – tādas sēnes kā bisītes, lāčpurni un ķēvpupi esot tās sēnes, ar kurām arī sākas sēņu sezona.

Foto – Pixabay

Laikā no 14. līdz 23.maijam Latvijā atgriežas pēdējie gājputni – svīrītes, kā arī ķauķi. Šis ir laiks, kad daudziem putniem ligzdās aug mazuļi, bet mitrākās vietās sāk vairoties odi un knišļi, bez kuriem mēs, visticamāk, labprāt iztiktu.

Kāds ticējums vēstījot – ja maija mēnesi kārtīgi izvēdina drēbes, tad kodes tās neēd. Maijā ir labi ievākt arī svētos augus un tos jālasa pēc saules uzlēkšanas pilnā mēnesī.

Vilis Bukšs raksta, ka 7.maiju sauc par Jetes dienu, un tiek uzskatīts, ka šajā dienā ir jāstāda sīpoli. Ja tos iestāda tieši šodien, tie izaug lieli un labi glabājas. Ticējums vēstī, ka no Jetes līdz īstai, patiešām īstai vasarai vēl var būt jānogaida 12 naktis ar salnu. Bet kāds cits dabas ticējums vēstī, ja 7.maijā ir novērojamas daudz maijvaboles, būs karsta vasara.

Lasi vēl: Dabas Aizsardzības pārvalde nāk klajā ar svarīgu paziņojumu par lāčiem Latvijā

8.maiju, savukārt, sauc par Staņislava dienu. Ja šajā dienā uz celiņiem var redzēt slieku sataisītus “čuguriņus”, tas nozīmē, ka “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Bet, ja šajā dienā var debesīs vērot spilgtu, skaistu varavīksni, ir jāskatās, kāda krāsa tajā dominē. Ja dzeltenā – būšot laba miežu raža, bet, ja zaļā – būšot laba kviešu raža.

Foto – Pixabay

Un, visbeidzot, 9.maijs – Niklāva jeb Ījāba diena. Šajā dienā jāstāda sīpoli, kartupeļi, pupas un jāsēj zirņi. Ja šajā dienā laiks ir apmācies un vēss, gaidāma laba sastādīto dārzeņu raža.