Latvijas ceļu būves nozare šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, jo straujās un neparedzamās naftas un degvielas cenu svārstības liek pārskatīt plānotos darbus. Būvnieki un “Latvijas Valsts ceļi” atzīst, ka jaunā sezona ir sākusies ar lielu neziņu par nākotni.
Šī brīža situācija tiešā veidā ietekmē to, vai iecerētie ceļu remonti vispār tiks īstenoti. Gan pašvaldības, gan Satiksmes ministrija jau meklē veidus, kā nepieļaut darbu apstāšanos visā valstī, ziņo portāls lsm.lv.
Būvnieki brīdina par zaudējumiem un dīkstāvi
Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš situāciju nozarē raksturo kā kritisku. Viņaprāt, šobrīd notiekošais ir pielīdzināms nepārvaramai varai, jo uzņēmumi nevarēja paredzēt tik krasu izmaksu lēcienu. Daudzi līgumi tika parakstīti pirms cenu kāpuma, ir pieņemti jauni darbinieki un pasūtīti izejmateriāli, taču tagad izrādās, ka strādāt par nolīgto cenu vairs nav iespējams.
Degviela un bitumens veido milzīgu daļu no ceļu būves izmaksām. Ja kopējais sadārdzinājums sasniedz 20 %, uzņēmumiem peļņas vietā rodas zaudējumi, jo būvniecībā peļņas procenti parasti ir ļoti mazi. Pastāv reāls risks, ka daži projekti vispār netiks uzsākti, bet citi uzņēmumi var nonākt pat līdz maksātnespējai. Tas ietekmētu aptuveni sešus tūkstošus nozarē strādājošo un radītu robus pašvaldību budžetos.
Lai glābtu situāciju, ceļu būvnieki aicina ieviest cenu indeksācijas sistēmu arī īstermiņa līgumos. Šobrīd tāda pastāv tikai ilgtermiņa projektos, kas ilgst divus vai trīs gadus, taču parastajos sezonas darbos tādas nav. Būvnieki vēlas, lai risks tiktu godīgi sadalīts starp darbu pasūtītāju un veicēju.
Ideja ir vienkārša: ja degvielas vai bitumena cenas tirgū ievērojami pieaug, pasūtītājam būtu jāpiemaksā starpība. Savukārt, ja cenas krītas, par tādu pašu daļu samazinātos arī līguma summa. Šādas izmaiņas būtu jāveic regulāri, piemēram, reizi mēnesī, lai operatīvi reaģētu uz notiekošo pasaules tirgos. Bez šāda risinājuma nozare bažījas par tiesvedībām un nepabeigtiem ceļu posmiem visā Latvijā.
Krīze skar ne tikai ceļu sektoru
Arī uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” apstiprina, ka neziņa ir liela un šī brīža apstākļi atgādina laiku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Viņi pieļauj iespēju veikt ārkārtas indeksāciju, taču uzsver, ka bez papildu naudas no valsts budžeta daži šī gada projekti būs jāatliek uz vēlāku laiku vai pat jāatceļ.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norāda, ka problēma ir daudz plašāka. Enerģētiskā krīze var iedragāt gandrīz jebkuru nozari, un tas nozīmē, ka valstij būs jāpārskata daudzas līdzšinējās vienošanās. Viņš uzskata, ka risinājumu var rast tikai sarunās un savstarpējā kompromisā. Tā kā katrs ceļu būves projekts ir unikāls ar atšķirīgiem materiāliem un prasībām, vienotas receptes visām pašvaldībām nebūs. Katrai vietvarai būs jāmeklē savs ceļš, kā sabalansēt budžetu un tikt galā ar pieaugošajām cenām.
Satiksmes ministrija apzinās, ka nozare ir ļoti atkarīga no naftas cenām. Ministrijas pārstāvis Kristaps Zaļais skaidro, ka pašlaik tiek gatavots īpašs ziņojums, lai valdība būtu gatava dažādiem scenārijiem. Plānots izmantot līdzīgu pieeju kā 2022. gadā, kad tika atļauts pārrēķināt būvdarbu līgumu cenas strauja sadārdzinājuma gadījumā.
Ministrija vēlas rīkoties laicīgi, nevis gaidīt brīdi, kad darbi jau būs apstājušies. Šobrīd sagatavotais plāns tiek saskaņots ar citām iestādēm, un tuvāko nedēļu laikā būvniekiem un pašvaldībām vajadzētu saņemt skaidrākas ziņas par to, kā valsts plāno palīdzēt. Aprīļa vidū plānotas plašākas diskusijas, kurās piedalīsies gan ministrijas, gan Pašvaldību savienības pārstāvji, lai kopīgi vienotos par tālāko rīcību šajā sezonā.
