Katru rudeni, kad savācu pēdējos dārzeņus un iztīru dobes, es atceros vienas gudras sievietes – manas draudzenes vecmāmiņas – vārdus. Viņa visu mūžu nodzīvoja laukos, turēja lielu dārzu un vienmēr teica…
Copy and paste this URL into your WordPress site to embed
Copy and paste this code into your site to embed
