Latvijas siltumnīcās darbi šobrīd rit pilnā sparā, un pirmā dārzeņu raža jau sāk ceļu pie pircējiem. Kamēr “Mārupes” gurķi veikalos jau atrodami, tiem tūlīt pievienosies arī Cēsu “Kliģēnu” produkcija, bet nedaudz vēlāk ražu sāks vākt arī Burtnieku pusē.
Šogad dārzkopjiem nākas rēķināties ar vairākiem izaicinājumiem, kas var ietekmēt dārzeņu gala cenu. Bargā ziema un energoresursu dārdzība liek audzētājiem rūpīgi plānot katru soli, lai vietējā prece paliktu pircējiem pieejama, ziņo portāls lsm.lv.
Cenu prognozes šim pavasarim
Dārzkopju domas par to, cik jāmaksā pirmajam pavasara gurķim vai tomātam, šobrīd dalās. Cēsu dārzniecības “Kliģēni” vadītājs Aleksandrs Raubiško neslēpj, ka pircējiem, visticamāk, būs jārēķinās ar cenu kāpumu. Viņš lēš, ka pieaugums varētu būt aptuveni 10–15 procentu robežās. Galvenais iemesls tam ir milzīgās enerģijas izmaksas, kas stikla siltumnīcās veido pat līdz 70 procentiem no visiem izdevumiem. Pat ja ražošana vēl nenotika, ziemas aukstajos mēnešos siltumnīcās bija jāuztur noteikta temperatūra, lai pasargātu dārgo automātiku un elektroniku.
Turpretī Burtnieku pagasta saimniecībā “Bušas” saimnieks Jānis Lucāns ir piesardzīgāks savās prognozēs. Viņš uzskata, ka visu noteiks klasiskais tirgus princips – pieprasījums un piedāvājums. Lai gan degvielas cenu kāpums nav patīkams, saimnieks norāda, ka no tā nav iespējams izvairīties. Iespējams, inflācijas daļa būs jānosedz pircējam, tieši tāpat kā pērkot jebkuru citu produktu veikalā.
Izaicinājumi siltumnīcās un dabas kaprīzes
Šī ziema dārzniekiem nav bijusi viegla. Alojas dārzniecības saimniece Ira Rudzīte atceras, ka stādīšanas sākums bijis neparasti grūts. Kūdra, kas atvesta no Igaunijas, bijusi tik stipri sasalusi, ka to nācies burtiski zāģēt pa gabaliem ar motorzāģi. Neskatoties uz to, viņas siltumnīcās tomātiņi jau ir piecu centu monētas lielumā un gurķi tūlīt sāks ziedēt. Alojas pusē ražu gaida ap aprīļa vidu, taču saimniece šaubās, vai varēs atļauties būtiski pacelt cenas, jo ir jārēķinās ar cilvēku maciņu biezumu.
Arī “Bušu” saimniecība ziemu pārlaidusi bez lielām sūdzībām, jo viņu tehnoloģija atļauj siltumnīcas pa ziemu atstāt bez apkures, izlaižot ūdeni no sistēmām. Kurināšana un stādīšana tur sākusies tikai tagad, kad sezona ir pie durvīm. Šopavasar viņi gurķus iestādījuši viena hektāra platībā un audzē gan garos, gan īsos gurķīšus, lai pielāgotos tam, ko prasa tirgus.
Ja gurķi ceļu pie pircējiem sāk jau tagad, tad pēc vietējiem tomātiem vēl būs nedaudz jāpaciešas. “Kliģēnos” tomātu raža gaidāma aprīļa beigās vai pašā maija sākumā. Kā saka saimnieks – viss ir atkarīgs no tā, cik bieži mūs lutinās saulīte. Līdzīga situācija ir arī Alojā un Burtniekos, kur pirmos vietējos tomātus cer ieraudzīt maijā.
Kāpēc izvēlēties vietējo preci
Neskatoties uz cenu svārstībām, vietējie audzētāji ir pārliecināti, ka pircējs pratīs novērtēt kvalitāti. Jānis Lucāns uzsver būtisku atšķirību starp vietējo un importēto preci. No tālām valstīm vestie dārzeņi ceļā pavada ilgu laiku, zaudējot savu garšu un aromātu. Pircējs bieži vien nopērk tikai gurķa vai tomāta “struktūru”, bet nesaņem nekādu baudījumu no ēšanas.
Vietējais gurķis ir svaigs un aromātisks, tāpēc audzētāji cer, ka cilvēki arī šogad izvēlēsies Latvijas saimniecībās augušos dārzeņus. Pat ja cena būs nedaudz augstāka, garšas īpašības un apziņa, ka produkts audzēts tepat kaimiņos, pircējam joprojām ir svarīgs faktors. Sezona tikko ir sākusies, un atliek vien cerēt, ka siltāks pavasaris palīdzēs dārzeņiem ienākties ātrāk un audzētāju prognozes par ražu piepildīsies.
