Nezāles dobēs ir mūžīgās dārznieku galvassāpes, ar kurām parasti cīnās, tās nežēlīgi izpļaujot un metot komposta kaudzē. Tomēr starp šiem “zaļajiem iebrucējiem” ir viens augs, kas pelnījis pavisam citādu attieksmi.
Runa ir par parasto nātri – dzelošo zāli, kas vasarā sagādā tik daudz neērtību, bet patiesībā ir izcila izejviela ekoloģiski tīra mēslojuma pagatavošanai. Pieredzējuši dārzkopji jau sen nātres neizmet, bet gan pārvērš tās jaudīgā cīņā par bagātīgu ražu.
Nātru sastāvs ir patiesi iespaidīgs, un tieši tāpēc tās ieņem tik nozīmīgu vietu dabiskajā lauksaimniecībā. To lapās un stublājos ir atrodams viss augiem nepieciešamais: viegli uzņemams slāpeklis zaļās masas audzēšanai, kālijs un kalcijs augļu garšai, kā arī magnijs, kas aktivizē fotosintēzi. Tāpat nātres ir bagātas ar dzelzi, sēru un organiskajām skābēm. Uz nātru bāzes gatavots uzlējums uz dārza kultūrām iedarbojas maigi, bet efektīvi, stimulējot augšanu un stiprinot augu imunitāti.
Kāpēc izvēlēties tieši nātru mēslojumu?
Pāreja uz nātru uzlējumiem dārzā atrisina vairākus uzdevumus reizē. Pirmkārt, nezāles tiek izmantotas lietderīgi, atbrīvojot vietu saimniecībā. Otrkārt, tiek iegūts pilnīgi bezmaksas mēslojums, kas efektivitātes ziņā neatpaliek no veikalu analogiem. Turklāt šāda pieeja izslēdz liekas ķīmijas nonākšanu augsnē, ļaujot iegūt tīru un drošu ražu pašpatēriņam.
Vispopulārākais nātru pielietojums dārzā ir šķidrā “zaļā mēslojuma” pagatavošana. Šis process ir vienkāršs un neprasa specifiskas iemaņas, vien lielu trauku, vēlams – plastmasas mucu vai spaini. Metāla traukus izmantot nav ieteicams, jo uzlējums var reaģēt ar metāla virsmu. Speciālisti iesaka vākt jaunas nātres, pirms tās paspējušas izveidot sēklas, un izvēlēties veselīgus augus bez kaites pazīmēm. Stublājus var smalcināt ar dārza šķērēm, lai rūgšanas process noritētu straujāk.
Kā pagatavot efektīvu uzlējumu?
Trauku piepilda ar nātrēm aptuveni līdz divām trešdaļām un pārlej ar siltu ūdeni. Svarīgi nepiepildīt trauku līdz pašai augšai, jo rūgšanas laikā veidosies putas. Lai paātrinātu procesu, mucā var pievienot nedaudz veca ievārījuma vai rauga – tas dos startu derīgo baktēriju vairošanai. Trauku pārklāj ar vāku vai plēvi un novieto saulē. Katru dienu maisījumu nepieciešams apmaisīt, lai piesātinātu to ar skābekli. Aptuveni pēc 10–14 dienām uzlējums pārstās putot, kļūs tumšs un iegūs specifisku smaržu, kas liecina, ka mēslojums ir gatavs.
Lasi vēl: Jauns sākums vai likteņa pārbaudījums: no 1. marta sākas jauns karmiskais cikls visām zīmēm
Iegūto koncentrātu nedrīkst lietot tīrā veidā, jo tas ir pārāk spēcīgs un var apdedzināt augu saknes. Laistīšanai to atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10, bet apsmidzināšanai caur lapām koncentrāciju veido vēl vājāku – 1:20. Ar šādu uzlējumu var barot gandrīz visas dārza kultūras: tomātus, gurķus, piparus, kāpostus un pat ogulājus. Īpaši labi uz nātru mēslojumu reaģē gurķi – tie sāk aktīvāk ziedēt un veidot jaunus aizmetņus.
Vai šo metodi var izmantot citādāk?
Ar šķidro uzlējumu nātru pielietojums dārzā nebeidzas. Tās var izmantot arī kā mulčēšanas materiālu. Nopļautas jaunas nātres, izklātas uz dobēm, lieliski saglabā mitrumu augsnē un kavē citu nezāļu augšanu. Sadaloties tās pamazām atdod zemei slāpekli un piesaista sliekas, kas irdina augsni. Vēl viens veids ir svaigu nātru iestrādāšana zemē rudens rakšanas laikā, lai pa ziemu tās sadalītos un bagātinātu augsni ar organiku.
Lai pastiprinātu efektu, dārznieki bieži kombinē nātres ar citiem augiem. Piemēram, tauksaknes pievienošana nātru uzlējumam bagātina to ar kāliju un fosforu. Savukārt, ja mucā ieliek nedaudz pelašķu vai pienenīšu, mēslojums kļūst par īstu vitamīnu kokteili dārza augiem. Tomēr ieteicams izvairīties no labības nezālēm, kas var pasliktināt rūgšanas kvalitāti.
Kad nātru mēslojums nav ieteicams?
Svarīgi atcerēties, ka nātru uzlējumus nerekomendē lietot sausā zemē. Pirms mēslošanas dobes obligāti kārtīgi jāsalaiž ar parastu ūdeni. Labākais laiks šādai procedūrai ir agrs rīts vai vakars. Visaktīvāk uzlējumus izmanto vasaras pirmajā pusē, kad augi audzē zaļo masu. Tuvojoties rudenim, kad augļiem jānobriest, nātru mēslošanas biežumu samazina.
Interesanti, ka ne visas kultūras pret nātrēm izturas vienlīdz labi. Piemēram, sīpoli un ķiploki dod priekšroku neitrālākam mēslojumam. Pākšaugi, kā zirņi un pupas, paši spēj piesaistīt slāpekli no gaisa, tāpēc lieks papildinājums tiem nav nepieciešams. Tāpat nevajadzētu pārlieku aizrauties ar nātru mēslojumu, audzējot ķirbjus – pārāk aktīva lapu augšana var notikt uz augļu veidošanās rēķina.
Dabiska aizsardzība pret kaitēkļiem
Atsevišķu uzmanību pelnījusi nātru spēja aizsargāt dārzu no kaitēkļiem un kaitēm. Uzlējumu bieži izmanto tomātu un kartupeļu lakstu puves profilaksei. Augā esošie fitoncīdi palīdz atvairīt arī laputis un gliemežus. Lai pagatavotu aizsarglīdzekli, svaigas nātres aplej ar aukstu ūdeni un notur tikai diennakti. Ar nokāsto šķidrumu apsmidzina skartos augus – tā ir droša metode bez insekticīdu lietošanas.
Nātru izmantošana saimniecībā ir atgriešanās pie dabiskās zemkopības saknēm. Mūsu priekšteči labi zināja šī auga spēku un izmantoja to maksimāli. Šodien, kad arvien vairāk cilvēku tiecas pēc veselīga uztura un atsakās no ķīmijas, nātre piedzīvo savu otro elpu. Tā nav tikai nezāle, bet gan dārza “palīgs” un dāsns barotājs.
Lasi vēl: Kāpēc saimnieces apsien diegu ap eļļas pudeli: senā metode, kas joprojām ir zelta vērta
Vai jūsu dārzā nātres jau ir kļuvušas par sabiedroto, vai joprojām cīnāties ar tām kā ar traucēkli?
