Viena no gudrākajām dārznieka izvēlēm ir daudzgadīgo ziedu stādīšana rudenī. Ar rudens iestāšanos dārzs nemaz neiemieg pavisam, bet ieiet vienā no svarīgākajām fāzēm – sagatavošanās nākamajai sezonai
Šis agrotehniskais paņēmiens paver ceļu neticami spilgtam, vienlaicīgam un agrīnam pavasara ziedēšanas sākumam. Aukstais periods kļūst par dabisku stratifikācijas un iesakņošanās laiku, ļaujot augiem ar pirmajiem siltajiem saules stariem veltīt visus spēkus augšanai un pumpuru veidošanai. Kādi tad ir tie daudzgadīgie dārza ziedi, kurus ir vērts paspēt iestādīt dobēs līdz stabilu salu iestāšanās brīdim? Piedāvājam izturīgāko ziemcietīgo daudzgadīgo augu izlasi, kuru stādīšana rudenī būs drošs panākumu garants.
Sīpolpuķes: tulpes, narcises, krokusi
Tieši sīpolpuķes atklāj pavasara ziedu parādi, un rudens ir to zvaigžņu stunda stādīšanai. Šiem augiem nepieciešams atdzišanas periods, lai veidotos ziedpumpuri. Optimālais laiks – kad augsnes temperatūra stabilizējas ap +8–10 °C, parasti 3–4 nedēļas pirms augsnes sasalšanas.
Tulpes. Neticama formu, krāsu un ziedēšanas laika daudzveidība padara tulpes par īstām favorītēm. Izvēlieties šķirnes no dažādām grupām (agrīnās vienkāršās, agrīnās pildītās, ‘Triumph’, Darvina hibrīdi, lilijziedu, papagaiļtipa u.c.), lai pagarinātu ziedēšanas prieku. Stādīšanas dziļums – apmēram trīs sīpola augstumi vieglās augsnēs un divi augstumi smagās.
Narcises. Pieticīgas, salcietīgas un ilgmūžīgas. To izsmalcinātie ziedi ar kroņlapu rotā dārzu vieni no pirmajiem. Narcises ir mazāk prasīgas pret augsni nekā tulpes, un tās var augt vienā vietā gadiem ilgi bez pārstādīšanas. Stādīšanas dziļums līdzīgs kā tulpēm.
Krokusi. Paši pirmie pavasara vēstneši. To trauslie ziedi spraucas cauri sniegam un pagājušā gada lapām. Ideāli piemēroti alpinārijiem, apmalēm un stādīšanai grupās zālienā. Stāda sekli – ap 5–8 cm dziļumā. Īpaši pievilcīgi ir lielziedu holandiešu hibrīdi un savvaļas sugu krokusi.
Salcietīgie daudzgadīgie: peonijas, dienziedes, īrisi
Šiem augiem ir spēcīga sakņu sistēma, un rudens stādīšana dod nenovērtējamu priekšrocību – iespēju labi iesakņoties pirms ziemas un pavasarī veidot spēcīgus dzinumus. Tie kļūs par dārza rotu daudzus gadus.
Peonijas. Jūnija dārza karaļi. Rudens stādīšana peonijām ir daudz piemērotāka nekā pavasarī. Ļoti svarīgi izvēlēties pareizo vietu – saulainu, bez ūdens aizsērējuma, ar dziļi apstrādātu un organiskām vielām bagātu augsni. Sakneņu dalījumus stāda tā, lai atjaunošanās pumpuri atrastos 3–5 cm zem augsnes līmeņa. Pārāk dziļa stādīšana ir galvenais iemesls, kādēļ peonijas nezied. Starp daudzgadīgajiem dārza ziediem peonijas ir īsti ilgmūžīgi, kas spēj ziedēt gadu desmitiem.
Dienziedes. Nepretenciozi “ziedi gudrajiem sliņķiem”. Rudens stādīšana ļauj tām droši iesakņoties. Lai gan katrs zieds zied vienu dienu, to pārpilnība kuplajos ceros nodrošina ilgu un bagātīgu ziedēšanu. Mūsdienu šķirnes pārsteidz ar formu, lielumu, pildījumu un krāsu dažādību. Izvēlieties šķirnes, kas pielāgotas jūsu klimatam. Dienziedes ir pacietīgas pret dažādiem apstākļiem, bet vislabāk zied saulē.
Īrisi. Īpaši labi rudenī stādīt bārdainos īrisus. To gaļīgajiem sakneņiem nepieciešama pareiza stādīšana: augšējai daļai jāatrodas uz virsmas, lai to sasildītu saule. Dalījumu izvieto ar lapu “vēdeklīti” paredzētajā augšanas virzienā. Sibīrijas un Japānas īrisi dod priekšroku mitrākām vietām. Rudens stādīšana palīdz izvairīties no puves, kas biežāk rodas pavasara darbos mitrā laikā.
Kā pareizi sagatavot augsni rudens stādīšanai
Veiksme daudzgadīgo rudens stādījumos un to turpmākā attīstība tieši atkarīga no vietas rūpīgas sagatavošanas. Tas ir pamats augu labklājībai uz daudziem gadiem.
Ņemiet vērā konkrētu augu prasības attiecībā uz gaismu (pilna saule, pusēna, ēna), mitrumu un aizsardzību no vēja. Atcerieties, ka peonijas un rozes nepriecājas par tuvu esošus gruntsūdeņiem, bet bārdainajiem īrisiem nepieciešama laba drenāža. Rūpīgi izlasiet visus nezāļu sakneņus (piemēram, vārpatu, dadžus). Uzrociet dobi vismaz 30–40 cm dziļumā (viena lāpstas bajoneta dziļumā). Tas uzlabos augsnes gaisa caurlaidību un ūdens noteci.
Rudenī augsnē iestrādā galvenokārt fosfora un kālija mēslojumu (superfosfātu, kālija sulfātu, koksnes pelnus) un labi sadalījušos organisko mēslojumu (kompostu, kūtsmēslus). Slāpekļa mēslojums šobrīd nav vajadzīgs, pat kaitīgs, jo tas stimulē dzinumu augšanu, kas līdz ziemai nepaspēs nobriest. Fosfors un kālijs sekmē sakņu attīstību un palielina ziemcietību. Organika uzlabo augsnes struktūru un baro augus pakāpeniski.
No svaigiem kūtsmēsliem jāizvairās – tie var apdedzināt saknes. Smagās mālainās augsnēs noteikti pievienojiet rupjas upes smiltis, kompostu, labi satrūdējušus skaidu vai lapu humusu, lai uzlabotu drenāžu un gaisa caurlaidību.
Vieglās smilšainās augsnēs der piejaukt mālu, kompostu, kūtsmēslus vai velēnu zemi, lai palielinātu mitrum spēju un auglību.
Rudenī stādītu daudzgadīgo priekšrocības
Rudens stādīšana daudzgadīgajiem augiem sniedz vairākas neapstrīdamas priekšrocības:
Daudziem augiem (īpaši sīpolpuķēm) aukstuma periods ir nepieciešams pumpuru veidošanai un pareizai attīstībai.
Kamēr virszemes daļa guļ, saknes turpina augt vēsajā, mitrajā rudens augsnē. Pavasarī šāds augs uzreiz sāk augt, jau ar spēcīgu sakņu sistēmu.
No rudens labi iesakņojušies augi daudz vieglāk pārcieš iespējamo pavasara sausumu
Stādīšanas termiņi atšķiras atkarībā no reģiona un laikapstākļiem. Orientējieties pēc augsnes temperatūras un prognozes par stabilu salu iestāšanos. Sīpolpuķes stāda agrāk (septembrī–oktobrī), daudzgadīgo dalījumus – vēlāk (septembra beigās – oktobra vidū, dienvidos – līdz pat novembrim), kad augi pāriet miera periodā. Galvenais noteikums – paspēt 3–4 nedēļas pirms augsnes sasalšanas, lai saknes pagūtu iesakņoties jaunajā vietā.
Iedomājieties, kā agrā pavasarī, kad daba tikai mostas, jūsu dārzs jau iemirdzas krokusu un narcišu krāsās, pēc tam stafeti pārņem tulpes un īrisi, bet vasaras sākumā jūs apbur peoniju un dienziežu krāšņais ziedējums.
