Izrādās, ka pēc oranžās lampiņas iedegšanās automašīnai vēl ir palicis zināms ceļš, ko veikt, pirms bāka kļūst pilnīgi tukša.
Daudziem autovadītājiem mirklis, kad mērinstrumentu panelī iedegas oranžais degvielas simbols, kļūst par raizēm. Šis brīdinājums bieži parādās negaidīti, un borta dators ne vienmēr sniedz precīzu informāciju par to, cik tālu vēl izdosies tikt. Tomēr šis indikators nav iemesls panikai, bet gan signāls pārdomātai rīcībai.
Izrādās, ka daudzi autovadītāji gadiem ilgi ir nepareizi interpretējuši šo signālu. Patiesībā automašīnu ražotāji tajās ir iebūvējuši “drošības rezervi”, kas ļauj nobraukt ievērojami lielāku attālumu, nekā mēs iedomājamies.
Kāpēc rādītāji kļūst neprecīzi novecojot?
Daudzi lietotu auto īpašnieki pamana, ka laika gaitā degvielas rādītājs sāk “dzīvot savu dzīvi”. Tas ir saistīts ar degvielas līmeņa devēja konstrukciju bākā. Lielākajā daļā transportlīdzekļu tiek izmantots mehānisks pludiņš, kas savienots ar maināmu pretestību (reostatu). Gadu gaitā degvielas kvalitāte, kondensāts un sēra nogulsnes var izraisīt reostata kontaktu nodilumu vai koroziju. Rezultātā panelī redzamā informācija var būt kļūdaina – lampiņa var iedegties par vēlu vai rādītājs var pēkšņi “nokrist”, lai gan bākā vēl ir rezerves. Vecākiem auto drošības apsvērumu dēļ ieteicams nepaļauties uz pēdējiem solītajiem 20 kilometriem.
Kāpēc nav vienota “rezerves” skaitļa?
Viens no biežākajiem jautājumiem ir: “Cik tieši litru paliek bākā, kad iedegas lampiņa?” Atbilde nav tik vienkārša, jo vienota standarta nav. Lielākajā daļā mūsdienu vieglo automašīnu brīdinājuma signāls iedegas tad, kad tvertnē ir palikuši aptuveni 7 līdz 10 litri degvielas.
Svarīgi saprast, ka borta datora rādītais “atlikušais nobraukums” (Range) ir liela mēra tikai prognoze. Sistēma to aprēķina, balstoties uz jūsu braukšanas stilu pēdējos kilometros. Ja jūs tikko izbraucāt no pilsētas sastrēguma uz šosejas, prognozētais kilometru skaits var pat pieaugt, jo degvielas patēriņš samazinās. Un otrādi – ja sāksiet braukt agresīvāk, solītie kilometri pazudīs acu priekšā.
Cik kilometrus sola populārākie auto modeļi?
Pētījumi un autovadītāju testi ļauj apkopot vidējos rādītājus, cik tālu parasti var tikt pēc lampiņas iedegšanās normālos apstākļos. Piemēram, Toyota Corolla un Honda Civic bieži vien spēj mērot vēl 75 līdz 95 kilometrus. Eiropas populārākie auto, kā Volkswagen Golf vai Audi A4, nodrošina aptuveni 70 līdz 85 kilometru rezervi. Savukārt jaudīgāki spēkrati, piemēram, BMW 3. sērija vai Nissan Qashqai, vidēji piedāvā 65 līdz 80 kilometru “drošības spilvenu”.
Cik tālu patiesībā var nobraukt?
Ja apstākļi ir labvēlīgi – ceļš ir līdzens un braukšanas ātrums vienmērīgs –, lielākā daļa automašīnu pēc lampiņas iedegšanās var nobraukt no 50 līdz pat 100 kilometriem.
Tomēr šie skaitļi ir orientējoši. Reālo distanci ietekmē vairāki faktori:
Reālo distanci, ko varēsiet veikt pēc brīdinājuma signāla, būtiski ietekmē apkārtējie laikapstākļi, jo ziemā degvielas patēriņš pieaug dzinēja sildīšanas un sniega pretestības dēļ. Tāpat liela nozīme ir konkrētajiem ceļa apstākļiem, jo sastrēgumi pilsētā “apēd” rezervi daudz ātrāk nekā vienmērīga un plūdena braukšana pa šoseju. Būtisks faktors ir arī kopējais auto svars, jo pilnībā noslogota automašīna ar pasažieriem un smagu bagāžu patērēs ievērojami vairāk degvielas nekā tukšs transportlīdzeklis.
“Parasti tādu summu es ēdu nedēļu” pasmējās kavalieris(47), vajadzēja aiziet jau pēc pirmās minūtes
Kondensāta risks ziemas mēnešos
Braukšana ar gandrīz tukšu bāku ziemā ir bīstama kondensāta veidošanās dēļ. Gaiss tukšajā bākā satur mitrumu, kas pie temperatūras svārstībām pārvēršas ūdens pilienos uz bākas sieniņām. Tā kā ūdens ir smagāks par degvielu, tas nogulsnējas apakšā un var izveidot ledus korķi degvielas caurulēs vai filtrā, padarot auto iedarbināšanu neiespējamu pat tad, ja pēc tam esat pielējis pilnu bāku.
Kāpēc regulāra braukšana “līdz pēdējam” nav ieteicama?
Zināt savas automašīnas robežas ir noderīgi, taču speciālisti neiesaka to darīt regulāri. Tas nav saistīts tikai ar risku palikt ceļa malā, bet gan ar automašīnas tehnisko veselību.
Lielākajai daļai mūsdienu automašīnu degvielas sūknis atrodas tieši tvertnes iekšpusē. Degviela, kas to ieskauj, kalpo kā dzesēšanas šķidrums. Ja līmenis ir kritiski zems, sūknis sāk sakarst, kas ievērojami samazina tā kalpošanas laiku.
Otrs risks ir saistīts ar “netīrumiem”. Gadu gaitā tvertnes apakšā sakrājas nogulsnes un kondensāts. Kad degvielas ir maz, pastāv lielāka iespēja, ka sūknis iesūks šos nosēdumus, kas var izraisīt degvielas filtru un sprauslu aizsērēšanu. Tas savukārt noved pie nevienmērīgas dzinēja darbības un remontiem.
Bet kā rīkoties ja lampiņa jau deg, vai degviela jau beigusies. Arī šeit ir konkrēts rīcības plāns!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
