Komponists Raimonds Pauls intervijā izdevumam “Privātā Dzīve” atklāj, ka bieži saņem vienu un to pašu jautājumu.
Jautājums ir par savu enerģiju un aktivitāti. Neskatoties uz cienījamo vecumu, viņš joprojām intensīvi koncertē un spēlē klavieres, uzsverot, ka vienkārši turpina darīt savu darbu un ir pateicīgs, ka to vēl spēj. Atgādināsim, ka Mežaparka “Sidraba birzī” gaidāms iespaidīgs Raimonda Paula kora mūzikas koncerts, taču uz šo notikumu būs jāpaciešas – tas norisināsies 2026. gada 11. jūlijā.
Plānots, ka Mežaparka Lielajā estrādē pulcēsies 12 000 kora dziedātāju, Dziesmu svētku virsdiriģenti, izcili solisti, Latvijas Radio bigbends un citi populāri mūziķi. Koncertā skanēs gan iemīļotas Raimonda Paula dziesmas, piemēram, “Svētvakars”, “Tautasdziesma”, “Teic, kur zeme tā”, “Manai dzimtenei”, gan latviešu tautasdziesmu aranžijas un īpaši šim notikumam veidoti kora pārlikumi.
Bet kas vēl ir interesanti?
Pēc koncerta visi klātesošie tiks aicināti piedalīties sadziedāšanās naktī, kurā kopīgi izskanēs Maestro populārākās melodijas. Organizatori uzsver, ka šis būs unikāls notikums, kas parādīs Raimonda Paula mūzikas spēku un vienos latviešus gan Dzimtenē, gan ārvalstīs.
Svētku radošo komandu veido komponists Jānis Ķirsis (mākslinieciskais vadītājs), režisore Dita Lūriņa, Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.
Koncertā aicināti piedalīties dažādu veidu kori no Latvijas un diasporas, un pieteikšanās kopkorim atvērta līdz 2025. gada 31. maijam vietnē www.manaidzimtenei.lv. Biļešu tirdzniecība sāksies jau šī gada 1. martā, un, visticamāk, vietas Mežaparkā pietiks visiem interesentiem.
Lasi vēl: Didrihsonu pāris televīzijā atklāj savu mēneša ienākumu – daudzi ir nesaprašanā
Pauls atceras, kā bērnībā māja bija piepildīta ar mammas un omes gatavoto ēdienu smaržu. Mūsdienās, pēc viņa domām, produkti kļuvuši nedabiskāki un mākslīgāki. Lai gan viņš var atļauties iegādāties jebko, bieži vien rodas sajūta, ka nav īsti ko izvēlēties.
Lai gan Maestro nedaudz kritizē XXVII Dziesmu svētku pārspīlēto sterilitāti, būtiskākais tomēr ir svētku skaistums. Tie ir nepieciešami, lai apzinātos, cik daudz stipru un skaistu latviešu ir mūsu vidū, cik dziļi latviskums iesakņojies šajos svētkos, kas vieno nāciju. Un cik liels spēks ir katrā latvietī, kurš ar pārliecību dzied ne tikai savas valsts himnu, bet arī ar dziesmām atbalsta tos, kuri cīnās par savu brīvību – ukraiņus.
Manī ir cerība, ka spēsim saglabāt latviskumu ne tikai ilgi, bet mūžīgi. Dziesmu svētki ir mūsu asinsrite, mūsu ģenētiskais kods un mūsu saknes. Bez tā visa mēs nebūtu nekas. Bet mums jābūt visam. Un mēs būsim.
