Daugavpils dome ceturtdien, 30. oktobrī, gatavojas pieņemt lēmumu par vairāku pašvaldības iestāžu apvienošanu un likvidāciju. Šīs izmaiņas tieši ietekmēs pilsētas kultūras un izglītības sektoru, skarot tādus segmentus kā muzeji, bibliotēkas, kā arī izglītības un sporta iestādes.
Daugavpils domes vadība skaidro, ka šis process ir nepieciešama optimizācija, kuras mērķis ir centralizēt administratīvos procesus un panākt maksimālu finanšu līdzekļu izdevumu efektivitāti. Paralēli tam, Daugavpils dome jau ir likvidējusi un nākotnē vēl plāno atcelt padomes vairākos Daugavpils pašvaldības uzņēmumos, nododot to funkcijas kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcei.
Optimizācija sākās ar padomju likvidāciju
Pirmās reformas optimizācijas ietvaros Daugavpils dome izskatīja 13. oktobra sēdē, un tās bija saistītas ar padomju atcelšanu vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Šis lēmuma projekts izraisīja īsu, bet asu viedokļu apmaiņu starp vienīgo deputātu, kurš nav no valdošās partijas “Sarauj, Latgale!”, Igoru Aleksejevu (“Latvijas attīstībai”), un domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (“Sarauj, Latgale!”). Diskusijas galvenokārt koncentrējās ap AS “Daugavpils siltumtīkli” vadības struktūras izmaiņām.
Otra kapitālsabiedrība, kurā vairs nav padomes, ir “Daugavpils satiksme”. Uzņēmuma vadītājs Artis Druvinieks analizē situāciju: “Mūsu gadījumā padomē darbojās trīs cilvēki, un šī lēmuma rezultātā ietaupījums gadā varētu sasniegt aptuveni 38–40 tūkstošus eiro. Būtu aplami teikt, ka padomes bija pilnīgi nelietderīgas, jo tām bija zināma lietderības pakāpe – tās nodrošināja četru acu principu.
Tomēr, ja runājam par operatīvākas saziņas veicināšanu ar pilsētas vadību vai par lēmumu pieņemšanas un dokumentu saskaņošanas ātrumu, tad tas noteikti uzlabosies. Šajā kontekstā, ja mērķis ir optimizācija, tad tas, iespējams, ir korekts un pareizs lēmums.”
Politikas vērotājs saredz politiskus motīvus
Daugavpils Universitātes pasniedzējs un politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs uzskata, ka šī optimizācija var tikt skaidrota arī ar politisku motivāciju. Oļehnovičs norāda: “Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki, kas iepriekš bija iekļauti pašvaldības uzņēmumu padomēs, ir saistīti ar partijām, kas nav pārstāvētas domes vadošajā koalīcijā.” Šāda struktūru tīrīšana var tikt interpretēta kā mēģinājums nostiprināt politisko kontroli pār municipalitātes kapitālsabiedrībām.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš apstiprina, ka Daugavpils dome jau tūlīt pēc ievēlēšanas sāka ar savas administrācijas optimizēšanu, un šis process tiks turpināts. Viņš skaidroja: “Mēs jau no pirmās dienas mērķtiecīgi mazinājām priekšsēdētāja vietnieku skaitu, kā arī samazinājām komiteju un komisiju skaitu pašvaldībā.”
Tiks apvienotas vairākas iestādes
Šo ceturtdien Daugavpils domes deputāti plāno lemt par virknes pašvaldības iestāžu apvienošanu un atsevišķu struktūrvienību likvidāciju.
Piemēram, Latgales kulinārā mantojuma centrs “Šmakovka” tiks pievienots Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centram “Inženieru arsenāls”. Mazākumtautību centrs turpmāk darbosies iestādē “Daugavpils Kultūras pils”.
Tiks pilnībā likvidēta Cietokšņa un muzeju pārvalde, un kopumā ir gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas Daugavpils muzeju darbā.
Rotko muzeja direktors Māris Čačka skaidroja: “Līdzšinējais Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs iekļausies Rotko muzeja struktūrā. Pašvaldība pašlaik gaida arī saskaņojumu no Kultūras ministrijas Muzeju padomes. Tikai pēc domes galīgā lēmuma varēsim turpināt darbu pie apvienošanas.”
Daugavpils domes Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece uzskata, ka šīs pārmaiņas radīs jaunus izaicinājumus, taču neizbēgami vainagosies ar ekonomiju, kas ietvers arī kadru optimizāciju. Upeniece atklāj: “Neviena procesu optimizācija un efektivizācija nenotiek bez štatu samazināšanas, un tas notiks arī šajās iestādēs. Mēs runājam par vairāk nekā 10 darbinieku skaita samazinājumu.”
Ar optimizācijas plāniem vēl daudz neskaidrību
Šobrīd ar Daugavpils domes izstrādātajiem optimizācijas plāniem joprojām ir daudz neskaidrību, un neziņa par efektivitāti valda arī pašās struktūrvienībās.
Politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs uzsver: “Ir svarīgi saprast, kur tieši šie ieekonomētie līdzekļi tiks novirzīti. Vārds ‘efektivitāte’ šajā gadījumā kļūst ļoti sarežģīts, it īpaši, ja runa ir par ierēdņu skaita samazināšanu un iespējamo darba slodzes pieaugumu atlikušajiem darbiniekiem.”
Finanšu departamenta vadītāja Upeniece gan skaidro, ka pašvaldībai šobrīd nav citu variantu, kā ietaupīt, un šis esot optimālākais un nepieciešamākais risinājums. Viņa norāda uz konkrētiem ieguvumiem: “Ietaupot šos līdzekļus, mēs, pirmkārt, varam nosegt minimālās algas paaugstinājumu, kā arī pacelt algas attiecīgās jomas speciālistiem.
Pēc tam paliek vēl ekonomija, ko varam novirzīt radošajam procesam un attīstībai. Ja šī optimizācija nebūtu notikusi, tad nākamā gada budžetā mums būtu jāmeklē papildu nauda algas palielinājumam, kā to nosaka normatīvie akti.”
Galīgo lēmumu par pašvaldības iestāžu apvienošanu Daugavpils valstspilsētas domes deputāti plāno pieņemt domes sēdē 30. oktobrī.
