Reizēm šķiet, ka mūsu ikdiena ir burtiski pārpildīta ar dažādiem aizspriedumiem un stingriem viedokļiem, kas īpaši spilgti parādās brīžos, kad tiek apspriestas citu cilvēku dzīves izvēles vai rīcība.
Šie priekšstati mēdz būt tik cieši iesakņojušies sabiedrības domāšanā, ka tos ir grūti mainīt pat tad, ja tiek piedāvāti pavisam saprātīgi un loģiski argumenti. Tas liek mums uz lietām skatīties caur šauru rāmīti, neievērojot situācijas patieso būtību vai otra cilvēka personīgo pieredzi.
Kad katra puse stingri pieturas tikai pie sava redzējuma un neizrāda ne mazāko vēlmi piekāpties, dabiski sāk veidoties nevajadzīgas nesaskaņas un pārpratumi. Taču situācija var mainīties uz labo pusi tajā brīdī, kad mēs kļūstam kaut nedaudz atvērtāki un patiesi gatavi ieklausīties tajā, ko otrs vēlas pateikt.
Ja izdodas atmest sākotnējo noliegumu, vienmēr atrodas kāds kopsaucējs vai vismaz savstarpēja sapratne, kas palīdz panākt mieru un saskaņu pat visatšķirīgāko uzskatu starpā.
Konkrētāk runājot, kad izdzirdam vārdu “blondīne”, katram var rasties savas asociācijas. Kādam tas būs vienkārši matu krāsas apzīmējums, bet citam varbūt prātā uzreiz nāks stereotipi par rakstura īpašībām vai intelektu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šādi vispārinājumi bieži vien nav pamatoti – matu krāsa nekādā veidā nenosaka cilvēka gudrību, spējas vai personību.
Pastāstīšu, kāpēc.
Stereotipi bieži rodas no sabiedrībā izplatītiem pieņēmumiem, jokiem vai pat popkultūras atainojuma. “Blondīņu joki” gadiem ilgi ir bijuši populāri, taču tie balstās tikai uz aizspriedumiem, nevis reāliem faktiem.
Patiesībā matu krāsa nekādā veidā neietekmē cilvēka intelektu vai spējas. Cilvēki ir dažādi neatkarīgi no ārējā izskata, un jebkāda veida vispārinājumi bieži vien var būt maldinoši un netaisnīgi.
Pastāstīšu vienu stāstu no reālās dzīves
Kādu dienu, braucot ar vilcienu, es Daugavpils stacijā pamanīju, kā iekāpa blondīne.Viņa uzreiz izcēlās starp pārējiem pasažieriem ar savu izskatu. Eleganti izvēlētas kurpes, stilīga kleita un kopējais tēls, kas lika viņai šķist ļoti pievilcīgai un simpātiskai. Viņas izskats bija mīlīgs, taču tajā pašā laikā viņa izstaroja arī zināmu pārliecību par sevi. Tas bija pirmais iespaids, kas radās, viņu ieraugot.
Viņa apsēdās netālu no manis, un es pamanīju, ka viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Pie sevis nodomāju, ka katram cilvēkam ir savs muzikālais stils, un nav vērts par to strīdēties – tas, kas patīk vienam, ne vienmēr jāpatīk otram.
Taču pēkšņi viņa izņēma telefonu, un tālāk sekoja saruna, kuru es, negribot, dzirdēju…
Un šī saruna bija kaut kas, ko es vēl ilgi neaizmirsīšu.
Tad nākamajā mirklī viņa izņēma grāmatu, kas šķita japāņu valodā. No malas izskatījās, ka viņai nemaz nerada grūtības lasīt šajā sarežģītajā valodā! Es, protams, biju nedaudz pārsteigts, jo patiesībā tā ir valoda, kuru apgūt prasa daudz laika un pūļu.
Beigās viņas lasīšanu pārtrauca telefona zvans. Protams, ir nepieklājīgi klausīties citu sarunas, taču viņa bija tik tuvu, ka nevarēju izvairīties no dzirdēšanas.
Pēc tam tiek uzsākta saruna:
Jā, tas ir pareizi. Barošanas bloks tiek piestiprināts pie sistēmas bloka aizmugures ar 4 skrūvēm. Ko nozīmē “uz kurieni”?
Uz mātes plati vai cieto disku. Jā, bet kāpēc vispār sāki pieskarties datoram, ja neesi pilnībā pārliecināts par savām spējām to darīt?
Nolika klausuli, pamanīja manu pārsteigto seju un uzreiz novērsos. Viņa gan piebilda:
– Tikai mieru, mani mati ir balināti, – viņa piebilda.
Šī stāsta galvenā doma ir pavisam vienkārša un dzīvē bieži pārbaudīta – labāk nesteigties ar secinājumiem par cilvēku, ja vienīgais, ko par viņu zinām, ir tikai ārējais tēls vai pirmais iespaids. Pirmais skatiens reti kad atklāj visu patiesību, un bieži vien tieši aiz visparastākās ārienes slēpjas visinteresantākie stāsti un rakstura īpašības.
Ja mēs savā ikdienā vadītos tikai pēc tā, ko redzam vizuāli, mēs palaistu garām to milzīgo daudzveidību, ko sniedz katra cilvēka unikālā dzīves pieredze, viņa rakstura šķautnes un īpašais skatījums uz pasauli. Dažkārt pirmais iespaids var būt patiešām maldīgs, un tas, ko mēs ieraugām pašā virspusē, ir tikai maza daļa no tā, kas cilvēks ir patiesībā.
Tikai tad, kad esam gatavi paskatīties nedaudz dziļāk, mēs ieraugām patiesos talantus un tās vērtības, kas katru no mums padara īpašu.
Ko jūs par to domājat? Uzrakstiet savus viedokļus komentāros!
