Daugavpils stacija… vilcienā iekāpj blondīne, viņai zvana telefons. Nejauši dzirdu sarunu, kuru līdz šim brīdim nespēju aizmirst

Dažkārt pasaule ir pilna ar aizspriedumiem un dažādiem viedokļiem, īpaši, kad runa ir par cilvēkiem un viņu dzīves izvēlēm. Nereti šie priekšstati ir tik dziļi iesakņojušies, ka tos grūti mainīt pat ar saprātīgiem argumentiem.

Kad katrs turas pie sava skatījuma un nespēj rast kopīgu valodu, rodas nesaskaņas. Tomēr, ja cilvēki ir atvērti un gatavi ieklausīties cits citā, vienmēr pastāv iespēja atrast kopīgu izpratni un panākt saskaņu.

Lasi arī: Daudzviet ir iestājies pirmsziemas periods un sinoptiķi ir atbildējuši uz galveno jautājumu – vai būs vēl siltais laiks 

Konkrētāk runājot, kad izdzirdam vārdu “blondīne”, katram var rasties savas asociācijas. Kādam tas būs vienkārši matu krāsas apzīmējums, bet citam varbūt prātā uzreiz nāks stereotipi par rakstura īpašībām vai intelektu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šādi vispārinājumi bieži vien nav pamatoti – matu krāsa nekādā veidā nenosaka cilvēka gudrību, spējas vai personību.

Viens jautājums ietaupīs jūsu naudu: eksperti atklāj veidu, ko jautāt ja zvana no nezināma numura

Pastāstīšu, kāpēc.

Stereotipi bieži rodas no sabiedrībā izplatītiem pieņēmumiem, jokiem vai pat popkultūras atainojuma. “Blondīņu joki” gadiem ilgi ir bijuši populāri, taču tie balstās tikai uz aizspriedumiem, nevis reāliem faktiem.

Patiesībā matu krāsa nekādā veidā neietekmē cilvēka intelektu vai spējas. Cilvēki ir dažādi neatkarīgi no ārējā izskata, un jebkāda veida vispārinājumi bieži vien var būt maldinoši un netaisnīgi.

VIDEO:

Pastāstīšu vienu stāstu no reālās dzīves

Kādu dienu, braucot ar vilcienu, es Daugavpils stacijā pamanīju, kā iekāpa blondīne.Viņa uzreiz izcēlās starp pārējiem pasažieriem ar savu izskatu. Eleganti izvēlētas kurpes, stilīga kleita un kopējais tēls, kas lika viņai šķist ļoti pievilcīgai un simpātiskai. Viņas izskats bija mīlīgs, taču tajā pašā laikā viņa izstaroja arī zināmu pārliecību par sevi. Tas bija pirmais iespaids, kas radās, viņu ieraugot.

Dzeguzes tēviņš — kā viņu patiesībā sauc

Kaimiņiene raka pagalmu, meklējot kādu piemiņas lietu, bet atrada ko trakāku – stāstu visu pēc kārtas

Viņa apsēdās netālu no manis, un es pamanīju, ka  viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Pie sevis nodomāju, ka katram cilvēkam ir savs muzikālais stils, un nav vērts par to strīdēties – tas, kas patīk vienam, ne vienmēr jāpatīk otram.

Taču pēkšņi viņa izņēma telefonu, un tālāk sekoja saruna, kuru es, negribot, dzirdēju…

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk