Dažkārt pasaule ir pilna ar aizspriedumiem un dažādiem viedokļiem, īpaši, kad runa ir par cilvēkiem un viņu dzīves izvēlēm. Nereti šie priekšstati ir tik dziļi iesakņojušies, ka tos grūti mainīt pat ar saprātīgiem argumentiem.
Kad katrs turas pie sava skatījuma un nespēj rast kopīgu valodu, rodas nesaskaņas. Tomēr, ja cilvēki ir atvērti un gatavi ieklausīties cits citā, vienmēr pastāv iespēja atrast kopīgu izpratni un panākt saskaņu.
Konkrētāk runājot, kad izdzirdam vārdu “blondīne”, katram var rasties savas asociācijas. Kādam tas būs vienkārši matu krāsas apzīmējums, bet citam varbūt prātā uzreiz nāks stereotipi par rakstura īpašībām vai intelektu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šādi vispārinājumi bieži vien nav pamatoti – matu krāsa nekādā veidā nenosaka cilvēka gudrību, spējas vai personību.
Pastāstīšu, kāpēc.
Stereotipi bieži rodas no sabiedrībā izplatītiem pieņēmumiem, jokiem vai pat popkultūras atainojuma. “Blondīņu joki” gadiem ilgi ir bijuši populāri, taču tie balstās tikai uz aizspriedumiem, nevis reāliem faktiem.
Patiesībā matu krāsa nekādā veidā neietekmē cilvēka intelektu vai spējas. Cilvēki ir dažādi neatkarīgi no ārējā izskata, un jebkāda veida vispārinājumi bieži vien var būt maldinoši un netaisnīgi.
Pastāstīšu vienu stāstu no reālās dzīves
Kādu dienu, braucot ar vilcienu, es Daugavpils stacijā pamanīju, kā iekāpa blondīne.Viņa uzreiz izcēlās starp pārējiem pasažieriem ar savu izskatu. Eleganti izvēlētas kurpes, stilīga kleita un kopējais tēls, kas lika viņai šķist ļoti pievilcīgai un simpātiskai. Viņas izskats bija mīlīgs, taču tajā pašā laikā viņa izstaroja arī zināmu pārliecību par sevi. Tas bija pirmais iespaids, kas radās, viņu ieraugot.
Viņa apsēdās netālu no manis, un es pamanīju, ka viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Pie sevis nodomāju, ka katram cilvēkam ir savs muzikālais stils, un nav vērts par to strīdēties – tas, kas patīk vienam, ne vienmēr jāpatīk otram.
Taču stāsts ar to nebeidzās. Pēkšņi viņa izņēma telefonu, un tālāk sekoja saruna, kuru es, negribot, dzirdēju. Un šī saruna bija kaut kas, ko es vēl ilgi neaizmirsīšu.
Tad nākamajā mirklī viņa izņēma grāmatu, kas šķita japāņu valodā. No malas izskatījās, ka viņai nemaz nerada grūtības lasīt šajā sarežģītajā valodā! Es, protams, biju nedaudz pārsteigts, jo patiesībā tā ir valoda, kuru apgūt prasa daudz laika un pūļu.
Beigās viņas lasīšanu pārtrauca telefona zvans. Protams, ir nepieklājīgi klausīties citu sarunas, taču viņa bija tik tuvu, ka nevarēju izvairīties no dzirdēšanas.
Pēc tam tiek uzsākta saruna:
Jā, tas ir pareizi. Barošanas bloks tiek piestiprināts pie sistēmas bloka aizmugures ar 4 skrūvēm. Ko nozīmē “uz kurieni”?
Uz mātes plati vai cieto disku. Jā, bet kāpēc vispār sāki pieskarties datoram, ja neesi pilnībā pārliecināts par savām spējām to darīt?
Nolika klausuli, pamanīja manu pārsteigto seju un uzreiz novērsos. Viņa gan piebilda:
– Tikai mieru, mani mati ir balināti, – viņa piebilda.
Šī stāsta galvenā atziņa ir ļoti vienkārša – nekad neizdari secinājumus par cilvēku, balstoties tikai uz tā ārējo izskatu!
Ja mēs visi pievērstos tikai ārējam, mēs neredzētu cilvēku daudzveidību, ko sniedz personības, pieredze un pasaules redzējums. Dažkārt mūsu iespaidi var būt maldīgi, un tas, kas šķiet virspusē, var slēpt dziļākas vērtības un talantus.
Ko jūs par to domājat? Uzrakstiet savus viedokļus komentāros!
