- Kad no saldējuma mašīnas skan mūzika, tas nozīmē, ka viņiem ir beidzies saldējums.
- Mamma kā Lielais Brālis
Mamma pakāra savu portretu virtuvē pie sienas un pavēstīja, ka viņa caur to redz visu, ko mēs darām- našķēšanos ar cepumiem, saldējumu un visu pārējo. Tad, protams, kad es stiepos pēc cepuma, paskatījos atpakaļ, vai mamma mani vēro- mamma patiešām mani vēroja! No portreta, protams. Tas efektīvi samazināja cepumu patēriņu mūsu mājās.
- Suņuks, kurš pārcēlās uz Vjetnamu
Kad biju mazs, man bija suņuks, kurš mani ļoti aizsargāja, kā rezultātā, daži mani rotaļu biedri bija cietuši no viņa nagiem un zobiem. Suņuku jau otro reizi aizveda pie vetārsta, bet viņš vairs neatgriezās. Vecāki man pateica, ka viņš ir pārcelts uz Vjetnamu. Mēs dzīvojām ASV gaisa spēku bāzē, no kuras daudzi draugu tēti tika aizsūtīti uz Vjetnamu. Manas ģimenes draugi man pat sūtīja vēstules par to, cik lielisks palīgs Vjetnamā ir mans suņuks. Patiesību es uzzināju pēc ļoti ilga laika.
- Maģiskā zelta zivtiņa
Kad sāku mācīties skolā, mēs apspriedām savus mājdzīvniekus. Visiem ar lepnumu stāstīju, kā mana zelta zivtiņa 7 gadus ik pa laikam maina krāsas. Izrādījās, ka mani vecāki zivtiņu bija nomainījuši vismaz 8-10 reizes tā laika periodā. Es tam pa īstam noticēju tikai tad, kad pats ar savām acīm redzēju, kā zivtiņa nomira. Ja to nebūtu redzējis, tad ļoti iespējams mums vēl joprojām būtu zelta zivtiņa vārdā Mērija, kura maina krāsas.
- Klases telpā ir novērošanas kameras
Mans tēvs man un brāļiem pateica, ka klasē ir noslēptas vairākas mazas kameras, kuras pārraida visu notiekošo vecākiem, lai vecāki varētu sekot līdzi viņu izdarībām skolā. Principā, viņš mūs pārliecināja, ka mēs tiekam visu laiku novēroti. Tētis bija apgrieztās psiholoģijas meistars, jo, kad atnācām no skolas mazliet nokaunējušies, tad viņš mēdza jautāt: “Nu, kādēļ jūs tā izdarījāt?” Mēs domājām: “Viņš visu zina un ir redzējis!” Tad mums atlika tikai atzīties un atvainoties.
Avots: i100.independent.co.uk
