Jautājums par to, kāda nākotne sagaida rakstnieka Andreja Upīša pieminekli, kas pašlaik atrodas Kronvalda parkā Rīgā, sabiedrībā tiek karsti apspriests jau vairāku gadu garumā.
Kamēr galvaspilsētā politiķi un aktīvisti spriež par pieminekļa demontāžu vai pat radikālām vizuālām izmaiņām, jaunu pavērsienu diskusijā ienesusi Aizkraukles novada Skrīveru iedzīvotāju padome. Skrīverieši ir nākuši klajā ar oficiālu iniciatīvu pārvest pieminekli uz rakstnieka dzimto pusi, uzskatot, ka tieši tur tas varētu iegūt jaunu, jēgpilnu lomu.
Šī iecere atkal aktualizē jautājumu par to, kā mūsdienu sabiedrībai sadzīvot ar personībām, kuru literārais devums ir izcils, bet politiskā darbība okupācijas gados – krasi nosodāma.
Divas puses vienam stāstam: Literatūra pret politiku
Skrīveru iedzīvotāju padomes pārstāve Lelde Sotniece uzsver, ka pieminekļa atgriešanās “mājās” nebūtu mēģinājums aizmirst vēsturi, bet gan iespēja par to runāt atklāti un vispusīgi. Skrīveriešu redzējumā piemineklis kalpotu kā platforma izglītojošam dialogam. Vienā pusē varētu godināt Upīti kā latviešu literatūras korifeju, kurš radījis tādu fundamentālu darbu kā “Sūnu ciema zēni”, kas ir neatņemama Latvijas kultūras koda sastāvdaļa. Savukārt otrā pusē būtu vieta kritikai, jautājumiem un diskusijām par viņa pretrunīgo politisko izvēli un darbību padomju varas struktūrās.
Vietējie iedzīvotāji pauž dažādus, taču pārsvarā atbalstošus viedokļus:
Jāzeps norāda uz Upīša tēla vēsturisko nozīmību un spēju iedvesmot tautu savā laikā.
Dainis atgādina par vēsturisko paralēli – ja reiz Kārlis Ulmanis savulaik apžēloja rakstnieku, arī mūsdienu sabiedrībai vajadzētu spēt rast samierniecisku risinājumu.
Vija pieļauj, ka Skrīveri varētu būt vienīgā vieta Latvijā, kur šis piemineklis patiesi iederētos un netiktu uztverts kā svešķermenis.
Potenciālās atrašanās vietas Skrīveru ainavā
Padome jau ir apspriedusi pat konkrētas lokācijas, kur piemineklis varētu tikt uzstādīts. Viena no versijām paredz pieminekļa novietošanu vietējā parkā, kur notiek sabiedriskie pasākumi un balles, tādējādi ļaujot rakstnieka tēlam simboliski “vērot” skrīveriešu ikdienu, kā tas bijis senāk. Otra ideja ir krietni monumentālāka – uzstādīt pieminekli kalna galā, lai tas pārredzētu apkārtni no augšas, akcentējot rakstnieka vērienu un saikni ar dzimto zemi.
Pašvaldības un valsts institūciju nostāja
Aizkraukles novada pašvaldība uz šo ideju raugās piesardzīgi, bet atvērti. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis skaidro, ka šāds lēmums nevar būt emociju vadīts – tam jābūt juridiski pamatotam un caurskatāmam. Pirmkārt, jāsakārto jautājums par pieminekļa īpašumtiesībām starp Rīgas domi un Aizkraukles novadu. Otrkārt, pašvaldība plāno organizēt publisko apspriešanu, lai pārliecinātos, ka lielākā daļa novada iedzīvotāju atbalsta šādu soli. Tāpat būtisks faktors ir praktiskā puse – demontāžas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas, kas var būt ievērojamas.
Tikmēr Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atgādina, ka piemineklim kā mākslas darbam piemīt neapstrīdama estētiska vērtība, neatkarīgi no tajā attēlotās personas biogrāfijas. Tas padara jautājumu par pieminekļa “pārzāģēšanu” vai iznīcināšanu par mazticamu scenāriju. Gala lēmums joprojām ir Rīgas domes rokās, kas turpina izvērtēt, vai labāk pieminekli saglabāt esošajā vietā ar papildu skaidrojošām plāksnēm, vai tomēr piekrist Skrīveru aicinājumam un nodot to rakstnieka dzimtajam novadam.
