Esmu septiņdesmit gadu veca un joprojām strādāju skolā kā skolotāja. Darbs ir intensīvs, un skolotāju trūkums jūtams, tāpēc turpinu darīt to, kas man padodas. Mājas reizēm šķiet tukšas, un tādēļ skola ir vieta, kur jūtos vajadzīga. Visa dzīve ir pagājusi, cenšoties nodrošināt dēlam labākas iespējas. Bieži nācās atlikt savas vēlmes, lai viņš varētu augt brīvi un justies droši. Tagad viņš dzīvo kopā ar mani, un mums abiem ir savs ritms. Es bieži aizdomājos, kā būtu, … Continue reading Dēlam drīz 50 un viņš joprojām nav precējies — tagad dzīvo uz manas pensijas rēķina