Devos uz otro randiņu ar Edgaru(53), aizgāju prom nepabeigusi kafiju, jo viņš sāka man uzdot jocīgus jautājumus

Es sēdēju, skatījos uz viņu un sapratu, ka… negribu atbildēt ne uz vienu no šiem jautājumiem. Negribu attaisnoties un rakņāties pagātnes netīrās drēbēs, un noteikti negribu iziet šo atlasi. Šī apziņa bija tik skaidra, jo es neesmu ne darba intervijā, ne pratināšanā. Es atnācu uz randiņu, kam vajadzētu sagādāt prieku vai vismaz interesi.

“Edgar, šķiet, mēs meklējam pilnīgi atšķirīgas lietas. Es, laikam, iešu,” es teicu. Viņš pat nesaprata uzreiz: “Kādā ziņā? Tu neatbildēji…”

Es aizgāju, nepabeigusi savu kafiju, un pirmo reizi ilgu laiku nejutu vainu par “asumu”, bet gan milzīgu atvieglojumu.

Kāpēc tā nav “interese”, bet gan “briesmas”

Daudzas sievietes, īpaši tās, kas ilgi meklē attiecības, varētu palikt un sākt attaisnoties: “Nē, es neesmu merkantila…”, “Nu, mēs, jo viņš…”, “Jā, viņam nebija taisnība, bet arī es…”. Un, tiklīdz tu sāc attaisnoties – tu esi zaudējusi, iekļūstot slazdā. Tas, ko sarīkoja Edgars, nav nobrieduša vīrieša “nopietna pieeja”, bet gan klasisku tehniku kopums un dziļas nedrošības demonstrācija, kas ar vecumu pārvērtusies “testu” bruņās.

Ne interese, bet audits. Viņš nemēģināja mani iepazīt, viņš mēģināja novērtēt manus “aktīvus” un “pasīvus”, viņš neredzēja manī cilvēku, viņš redzēja “projektu”, kas jāizpēta attiecībā uz riskiem.

VIDEO:

Lasi vēl: Dace pārcēlās dzīvot pie Andra un uzzināja, kādus “finansiālos nosacījumus” viņš viņai bija sagatavojis – to ko Dace izdarīja viņš noteikti nebija gaidījis

Viņa iedomu projekcija. Visi šie jautājumi par naudu, uzticību, nesaskaņām – tā ir viņa paša bagāža. Viņš tik ļoti baidās, ka viņu apmānīs, atstās (kā, iespējams, jau ir bijis viņa pagātnē), ka mēģina “paklāt salmus”, bet dara to, sagraujot jebkuru iespējamo uzticību. Informācijas vākšana kontrolei. Zināšanas par taviem sāpīgajiem punktiem, pagātnes neveiksmēm – tā ir ideāla vadības svira, viņš to vāca jau no paša sākuma.

Robežu pārbaude. Pats galvenais tests, ko viņš sarīkoja – tie nav tie 5 jautājumi, bet pārbaude: “Vai viņa sēdēs un atbildēs uz to? Vai viņa iesēdīsies peļķē, ko es viņai sagatavoju?” 53 gadu vecumā cilvēks vairs nemainīsies, šāda uzvedība nav nejaušība, bet gan nostiprinājies modelis, kurā nav vietas cieņai, uzticībai un drošībai, un bez tām nekādas “nopietnas attiecības” nav iespējamas.

Mana aiziešana nebija bēgšana, bet gan mans paša “tests” viņam, un viņš to neizturēja. Vai jūs esat saskārušies ar līdzīgām “intervijām” randiņos? Kādi jautājumi liktu jums nekavējoties piecelties un aiziet?