…taču neviena nebija.
Viņas skatiens bija vērsts uz televizoru, bet bija skaidrs – domas klejoja pavisam citur, un tās nemaz nebija priecīgas.
Viņas acis iemirdzējās, kad ienācu. Ar smaidu sejā viņa mani aicināja pievienoties. Uz skaisti klātā galda bija redzams, ka viņa bija cerējusi sagaidīt vairāk cilvēku. Diemžēl es sapratu – neviens cits nebija atnācis.
Sarunas laikā viņa minēja, ka dzimšanas dienā neviens no viņas tuviniekiem neapsveica vai neuzzvanīja. Tas lika aizdomāties.
Es pavadīju pie viņas vairāk laika, nekā sākotnēji plānoju, vēlēdamies mazināt viņas vientulību. Kaimiņiene piedāvāja dažus no saviem ēdieniem, bet es turpināju sarunu, lai novērstu viņas prātu no bēdīgām domām. Tomēr vēl ilgi pēc aiziešanas mani nepameta nomāktas domas, un gulēt neizdevās.
Pēc šī stāsta man kļuva skaidrs, cik viegli mēs pieņemam savus tuviniekus kā pašsaprotamus, aizmirstot, cik svarīga viņiem ir mūsu uzmanība. Neaizmirstiet apciemot vecākus un sazvanīt viņus regulāri — viņi to ļoti novērtēs. Jo vienā brīdī var izrādīties, ka tā iespēja ir zudusi.
Cik lielu skaidras naudas summu patiesībā drīkst iemaksāt bankas kontā katru mēnesi
