Eiropas centrālās bankas šobrīd strādā pie vērienīga projekta – digitālā eiro izveides. Daudziem iedzīvotājiem tas rada jautājumus, jo skaidra nauda un zelts joprojām šķiet visdrošākie līdzekļi krīzes brīžos.
Vācijas Federālās bankas (Bundesbank) valdes loceklis Burkhards Balcs intervijā laikrakstam Welt norāda, ka digitālais eiro nav domāts skaidras naudas aizstāšanai, bet gan kā tās mūsdienīgs papildinājums. Galvenais mērķis ir mazināt Eiropas atkarību no ASV maksājumu milžiem, piemēram, Visa vai Mastercard. Šobrīd aptuveni divas trešdaļas no visiem darījumiem Eiropā apstrādā tieši šie uzņēmumi, kas rada riskus gadījumos, ja politiskā situācija pasaulē krasi mainītos.
Kāpēc parastā karte vai Apple Pay nav pietiekami
Daudzi lietotāji neredz jēgu vēl vienam digitālam maksāšanas veidam, jo ikdienā jau izmanto bankas kartes vai telefonus. Tomēr Balcs skaidro, ka Eiropas maksājumu sistēma šobrīd atgādina ielāpu segu. Vairāk nekā pusē eirozonas valstu nemaz nav savas nacionālās karšu sistēmas. Digitālais eiro būtu pirmais vienotais risinājums visai Eiropai.
Viena no lielākajām priekšrocībām būtu “bezsaistes” funkcija. Tas nozīmē, ka ar digitālo eiro varētu norēķināties pat tad, ja nav pieejams interneta pieslēgums. Tas sniegtu papildu drošības sajūtu situācijās, kad ierastie tīkli nedarbojas. Centrālo banku mērķis nav nodarboties ar biznesu, bet gan nodrošināt valstisku infrastruktūru, kas vienmēr ir pieejama un droša.
Interesanta parādība ir tā saucamais “skaidras naudas paradokss”. Lai gan ikdienā mēs ar banknotēm maksājam arvien retāk (Vācijā šis rādītājs nokrities līdz aptuveni 51%), skaidras naudas ražošanas apjomi turpina pieaugt. Cilvēki joprojām uzticas fiziskai naudai kā uzkrāšanas veidam un drošības spilvenam. Te vietā atgādināt, ka arī Zviedrijas centrālā banka nesen izteica aicinājumu iezīvotājiem glabāt skaidru naudu.
Burkhards Balcs uzsver, ka skaidra nauda nekur nepazudīs. Bundesbank pat plāno jaunu banknošu sēriju un turpina investēt infrastruktūrā, lai skaidrā nauda būtu pieejama visiem. Digitālais eiro tiek dēvēts par skaidras naudas “digitālo dvīni” – tas piedāvā tās pašas īpašības, piemēram, privātumu un centrālās bankas garantiju, tikai digitālā vidē.
Vai digitālais eiro mūs izsekos
Bažas par privātumu ir viens no biežākajiem argumentiem pret jauno sistēmu. Balcs apgalvo, ka centrālajām bankām nav nekādas intereses par iedzīvotāju personīgajiem datiem vai pirkumu vēsturi. Sistēma tiek veidota tā, lai dati būtu anonimizēti.
Centrālā banka neredzēs, kurš un par ko maksā. Komercbankas redzēs darījumus tāpat kā šobrīd, lai novērstu krāpniecību vai naudas atmazgāšanu, taču tās nedrīkstēs izmantot šo informāciju reklāmai vai citiem mērķiem bez klienta tiešas piekrišanas. Digitālais eiro nonāks pie lietotājiem caur parastajām banku lietotnēm, nevis caur kādu jaunu valsts kontrolētu iestādi.
Ko tas praktiski nozīmēs Latvijas iedzīvotājam
Kamēr Eiropas Centrālā banka Frankfurtē slīpē nākotnes naudas pēdējās detaļas, Latvijas sabiedrībā diskusijas par digitālo eiro brīžiem mijas ar neziņu vai lieku satraukumu. Patiesībā šis projekts nav mēģinājums atņemt mums skaidru naudu, bet gan centiens radīt modernu, valstiski garantētu alternatīvu tam, kā mēs norēķināmies šodien.
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri jau tagad ikdienā lieto banku lietotnes vai maksā ar telefonu, vizuāli nekas krasi nemainīsies. Digitālais eiro būtu pieejams kā atsevišķa sadaļa tavā esošajā bankas lietotnē vai speciālā “digitālā maka” aplikācijā. Būtiskā atšķirība slēpjas aizkulises – ja šobrīd nauda bankas kontā ir pašas bankas saistības, tad digitālais eiro būtu tiešs centrālās bankas maksāšanas līdzeklis. Tas nozīmē maksimālu drošību, jo centrālā banka, pretēji komercbankām, nevar bankrotēt.
Brīvība no interneta un globāliem milžiem
Latvijas kontekstā viens no vērtīgākajiem ieguvumiem varētu būt tā saucamais “bezsaistes režīms”. Iedomājieties situāciju: jūs esat attālākā lauku reģionā, kur mobilie sakari ir vāji, vai arī pēkšņi rodas traucējumi globālajos datu tīklos. Digitālais eiro ļautu veikt maksājumu tieši no ierīces uz ierīci, neizmantojot internetu. Tas darbotos līdzīgi kā fizisku monētu nodošana, tikai digitālā formā.
Tāpat tas ir stāsts par Eiropas pašcieņu. Šobrīd mēs Latvijā, maksājot ar karti pat vietējā tirdziņā, lielākoties paļaujamies uz ASV uzņēmumu Visa vai Mastercard infrastruktūru. Digitālais eiro nodrošinātu, ka Eiropai un Latvijai ir sava, neatkarīga sistēma, kas turpinās darboties neatkarīgi no tā, kas notiek citos kontinentos.
Viena no biežākajām bažām ir par to, vai valsts tagad redzēs katru mūsu pirkumu. Projekta izstrādātāji uzsver pretējo – digitālais eiro tiek veidots tā, lai nodrošinātu augstāku privātumu nekā parastie karšu maksājumi. Īpaši bezsaistes darījumos informācija par pirkumu paliktu tikai starp maksātāju un saņēmēju. Centrālā banka neredzētu ne jūsu vārdu, ne to, ko tieši jūs pērkat.
Kas notiks ar skaidru naudu un bankām
Svarīgi saprast, ka digitālais eiro nav domāts kā skaidras naudas aizstājējs. Latvijā skaidra nauda joprojām ir svarīgs drošības elements, un tāda tā paliks. Digitālais eiro būs tikai trešā izvēle:
Skaidra nauda (maciņā);
Komercbankas nauda (kartē);
Digitālais eiro (lietotnē).
Kādas ir jūsu domas par digitālo eiro? Atbalsti tā ieviešanu?
