Pēdējā laikā starptautiskajā arēnā vērojama nepieredzēti asa vārdu apmaiņa starp vēsturiskajiem sabiedrotajiem. Pēc ASV īstenotās militārās operācijas Venecuēlā un Baltā nama visai kareivīgajiem paziņojumiem attiecībā uz Grenlandes stratēģisko statusu, Eiropas ietekmīgākās amatpersonas ir pārgājušas no diplomātiska klusuma uz atklātu un tiešu kritiku.
Eiropas galvaspilsētās valda uzskats, ka Vašingtona vairs neievēro gadu desmitiem koptos sadarbības principus.
Emanuels Makrons: Rietumu vienotības plaisas un jauna pasaules kārtība
Francijas prezidents Emanuels Makrons savā ikgadējā uzrunā valsts vēstniekiem Elizejas pilī neslēpa bažas par globālās politikas virzienu. Viņš uzsvēra, ka Amerikas Savienotās Valstis šobrīd mērķtiecīgi distancējas no starptautiskajiem noteikumiem un normām, kas iepriekš kalpoja par globālās stabilitātes garantu.
Pēc Francijas līdera domām, mēs esam liecinieki procesam, kurā ASV pakāpeniski novēršas no saviem tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropā. Makrons norādīja, ka multilaterālās jeb daudzpusējās institūcijas (piemēram, ANO vai NATO) darbojas arvien mazāk efektīvi, jo lielvaras vairs nevēlas sadarboties, bet gan dominēt. Viņš brīdināja, ka pasaule šobrīd saskaras ar reālu kārdinājumu tikt sadalītai ietekmes sfērās, kur noteikumus diktē spēks, nevis tiesības.
Vācijas brīdinājums: Pasaule nedrīkst kļūt par “laupītāju midzeni”
Līdzīgi skarbs savos izteikumos bijis arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Viņa skatījumā globālā demokrātija šobrīd piedzīvo uzbrukumus, kādus pasaule nav redzējusi kopš pagājušā gadsimta vidus. Šteinmeiers tieši kritizēja ASV ārpolitiku prezidenta Donalda Trampa vadībā, norādot, ka šāda rīcība grauj un pat iznīcina pastāvošo pasaules kārtību.
Vācijas prezidents pauda asu nostāju pret lielvaru vēlmi traktēt veselas valstis vai reģionus kā savu privāto īpašumu. Viņš uzsvēra, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut situāciju, kurā pasaule pārvēršas par savdabīgu “laupītāju midzeni”. Tajā negodīgākie un spēcīgākie spēlētāji paņem visu, ko vēlas, pilnībā ignorējot mazāku nāciju suverenitāti un tiesības.
Prezidenta vārdu svars un politiskā brīvība
Interesanti atzīmēt, ka Vācijas prezidenta amats lielākoties ir ceremoniāls un viņam nav tiešas ietekmes uz valsts izpildvaras ikdienas lēmumiem. Tomēr tieši šis statuss Šteinmeieram sniedz daudz lielāku morālo autoritāti un brīvību paust viedokli, ko aktīvie politiķi, baidoties no tūlītējām ekonomiskām vai diplomātiskām sankcijām, bieži vien patur pie sevis.
Šteinmeiera vārdiem Eiropā ir liels svars, jo tie atspoguļo plašāku sabiedrības un intelektuālās elites neapmierinātību ar transatlantisko attiecību eroziju. Šāda retorika liecina, ka Eiropa sāk gatavoties pasaulei, kurā tai būs vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem, nevis uz tradicionālo aizokeāna partneri.
