1. Vasara sākas — vienīgais laiks, kad sakņaugu kultūras var (un pat vajag) laistīt ar zaļo uzlējumu. Vislabāk to gatavot no nātrēm, jo tās ir bagātas ar kāliju — makroelementu, kas atbild par sakņu lielumu un garšas īpašībām. Ja nātru nav, var pagatavot parastu zaļo fermentētu maisījumu no visa, kas salasīts dārza teritorijā.
Vienkārši: trešdaļas trauku piepildām ar zaļo masu, pārlej ar ūdeni, ļaujam ievilkties 3–4 dienas (var arī ilgāk), pēc iespējas pievienojot EM preparātu. Tad atšķaida ar ūdeni proporcijā 1:10. Ja pieejama dzintarskābe, to atsevišķi atšķaida un pievieno maisījumam — norma ir 10 tabletes uz 10 litriem ūdens. Dzintarskābe aktivizē augšanu un stiprina augu imunitāti. Šis maisījums ir gatavs, ar to laista bietes.
Starp citu, var izmantot arī kūtsmēslus vai vistu mēslus. Vasaras sākumā tas ir labs variants, bet jūlijā tos vairs nevajag lietot, jo tie veicinās zaļās masas pārāk strauju augšanu uz sakņu rēķina. Kūtsmēslu vai vistu mēslu uzlējumam arī var pievienot dzintarskābi.
2. Otrais variants, ja nav organisko mēslojumu — izmantot minerālmēslus. Mans iecienītākais variants ir ammofosfāts (ammofos). Šis mēslojums satur slāpekli un fosforu: slāpeklis vajadzīgs zaļajai masai, fosfors — saknēm. Tas ir ļoti aktuāli un lietderīgi. Starp citu, ammofosā slāpekļa nav pārmērīgi daudz, tāpēc tas ir lielisks variants arī gadījumā, ja ziemā vai pavasarī esat ielicis organisko mēslojumu, bet bietēm šķiet, ka tā kā pietrūkst – aug slikti.
Lasi vēl: Zvaigžņu pārmaiņu vējš: 7 Zodiaka zīmes, kurām 2025. gada otrā puse dāvās patiesu laimi
Ammofosu var lietot sausā veidā, jo tas ir granulēts mēslojums. Manām dobēm ir aptuveni metra platums, un es ņemu tējkaroti mēslojuma un to izsēju vienā starpā starp rindām. To var arī atšķaidīt ūdenī — 10 litros ūdens iemaisa 15 gramus granulām (aptuveni ēdamkaroti). Ar šo šķīdumu laista aptuveni 1 kvadrātmetru augsnes. Var laistīt arī pa lapām, bet labāk tomēr starp rindām.
