Divi iemesli, kādēļ nevajag sēt stādus pirms termiņa

Tā ir ļoti izplatīta situācija. To sauc par “es vairs nevaru noturēties”. Saule spīd ļoti pavasarīgi, visu dienu čivina zvirbuļi. Un dvēsele lūdzas. Es gribu darīt kaut ko labu. Piemēram, sēt stādus.

Domāju, ka es neesmu vienīgā, kam ir tāds impulss stādīt stādus. Tāpēc es vēlos jūs brīdināt: Nesteidzieties stādīt. Nedariet to. Vai drīzāk – nevajag. Sējiet pēc sava grafika, kas ir raksturīgs jūsu reģionam.

Šobrīd ir patiešām neparasti silts laiks. Bet tas siltums ir tāds kā šķebinošs. Pēc dažām pavasarīgām dienām mums ir bijis sals līdz pat mīnus grādiem. Un tas viss bez sniega. Un pēc dažām dienām atkal sola +4! Bet tagad dvēsele sāp tikai par ziemcietēm, kas palikušas bez sniega segas.

Ko darīt, ja mēs būtu iestādījuši stādus? Un pēkšņi -8!

Neviens nevar garantēt, ka martā vai aprīlī nebūs aukstāks. Meteorologi nevar sniegt precīzu prognozi nedēļu uz priekšu, lai par martu un aprīli varētu spriest. Un stādi negaidīs. Katram stādiņam ir optimālais vecums, kurā to izņem un stāda tur, kur tam vajadzētu. Tikai gadījuma pēc norādīšu vidējos (aptuvenos) termiņus galvenajām kultūrām:

Tomātu 35-50 dienas.

gurķi 20 – 25 dienas.

Pipari 55 – 65 dienas.

Baklažāni 50 – 60 dienas.

Baltajiem kāpostiem 45 – 55 dienas.

Lasi vēl: Globa nosauc trīs zvaigžņu zīmes, kuri 2025. gada februārī negaidīti var “pamosties kā miljonāri”

Aptuveni (precīzs laiks ir atkarīgs no šķirnes) šajos termiņos stādiņam jāatstāj palodze un jāieņem pastāvīga dzīvesvieta. Un tagad atcerēsimies pagājušā gada maiju. Nu, kā gan stādīt stādus tik aukstā laikā? Tajā gadā pat laikus izaudzētie stādi daudzos pārziemoja. Un ja mēs sējam agrāk, bet nāk salnas?

 

 

Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..

Leave a Comment