Izmisīga cīņa par palikšanu
Kā samilza šī drāma, kas beidzās ar traģēdiju? Aivis nodarbojas ar graudkopību un apstrādā 500 hektārus zemes. Viņš bija nolūkojis kādā Kurzemes pagastā “Stabulnieku” saimniecību, kas pagājušā gada rudenī tikusi izsolīta. Izsolei viņš pieteicies galvenokārt 40 hektāru zemes dēļ, kas piegūla paša zemei, un tāpēc par to bijusi pastiprināta interese. Izsolē piedalījušies vismaz pieci, un viņš uzvarējis. Samaksājis bankai 65 tūkstošus eiro un sācis kārtot dokumentus. Aivis zemei jau bija ticis klāt, bet vasarā gribējis pārņemt arī “Stabulnieku” māju.
“Biju klāt tajā dienā, kad tiesu izpildītājs gribēja ievest īpašumā jauno saimnieku, bet Laimonis parādīja, ka viņa mātei esot viņa izsniegts īres līgums un Laimonis ir viņas kopējs, tāpēc nevienu neizlika. Kādi cilvēki nesa no pagraba ārā mantas, un Laimonis sacīja: “Varbūt tās ir manas mātes mantas un viņa īrē arī pagrabu!”,” atceras sociālā darbiniece. Tomēr ne uz pagrabu, ne bēniņiem īres līgums neattiecās. “No pašvaldības viedokļa tur nebija nekādu problēmu, un mēs devāmies projām,” saka pagasta pārvaldes vadītājs.
“Patiesībā jau kādu gadu būtu atļāvis viņam palikt tajās mājās, jo mani tās īpaši neinteresē, man galvenais ir zeme, bet ar Laimoni neko normāli nevarēju sarunāt: viņš uz mani kliedza, draudēja, visādas muļķības izplatīja. Tik daudz sūdu savu mūžu uz savas galvas neesmu dabūjis nekad!
Es esot uz viņu šāvis, ar mašīnu braucis virsū un ar lāpu pie šķūņa stāvējis un aizdedzināt gribējis, mana sieva viņa automobilim stiklus izsitusi. Varbūt kaut kas galvā bija sagājis šķērsām? Bet brīžiem skatījās acīs, seja kā betons – un sāku pat justies vainīgs, ka viņam jāiet projām no savām bijušajām mājām. Viņa dēļ jau viens cilvēks, kam Laimonis bija apsolījis īpašumu, iekrita: pārskaitīja naudu bankai, bet vai nu līgums nebija korekts, vai kas cits, bet Laimonis tai naudai tika klāt un izrāva ārā. Skaidrs, ka bankai tādas lietas nepatika, un tā uzlika “Stabulniekiem”, kas bija bankā ieķīlāti pret kredītu, liegumu un pēc tam sarīkoja izsoli. Un mana vaina, ka tajā visus pārsolīju. Zinu, ka bankai nauda palika pāri un tā padsmit tūkstošus pārskaitīja Laimonim. Viņš mierīgi varēja turpināt dzīvot tālāk! Bet nu gribēja ieņemt pozu. Varbūt no manis gribēja kaut ko izspiest?” jautā Aivis, kurš novērojis, ka Laimoni bieži izrīkojusi sieva un arī māte, kaut gan ir akla, bet pie rokas staigājusi un dēlu komandējusi.
Jaunais saimnieks “Stabulnieku” mājas līdzināšot nost līdz ar zemi, jo tās pārāk daudz negāciju uzkrājušas. Par īrnieci, Laimoņa māti, tagad rūpējas viņas meitas.
Agresīvās sarunas
Pēc izsoles Aivis “Stabulnieku” sētā ierakstījis divas sarunas ar Laimoni. Tās ir agresīvas.
Pirmā saruna.
Laimonis: “Es neiešu prom nekad! Velti tu te braukā. Noziedzīgā ceļā tu dabūji īpašumu. Banka slēpa naudu. Ja man nebūtu jāsēž pie mammas, es panāktu, ka šitie policisti un prokurori sēdētu, jo slēpa, viltoja dokumentus.”
Aivis: “Kāpēc gribi viņus sēdināt, ja bankai pats nesamaksāji? Kādi dokumenti ir viltoti?”
Laimonis: “Tā ir mana darīšana, kas ir viltots! Tas ir labi, ka tu tagad uzlabo zemi, jo tev to atņems.”
Aivis: “Tev nepieder nekas, pat šitā sapuvusī kaudze, kam sēdi virsū.”
Laimonis: “Brauc prom!”
Aivis: “Kāpēc man jābrauc prom? Ja kādam jābrauc projām, tad tev!”
Otra saruna.
Laimonis: “Es tev svēti apsolu, ka dabūsi sēdēt, tu, krupi nolādētais!”
Aivis: “Tu tik man pieskaries! Ko tu ar to birsti vicinies! Vēlreiz iesitīsi, dabūsi pa galvu! Iekšā mājās neviens neies. Dzīvo savā būdā un priecājies, ka dzīvo šajā saulē. Es tevi neaiztiku. Katram par saviem grēkiem jāatbild. Tagad ir tava rinda. Kādreiz pienāks manējā.” (..)
Laimonis: “Varam sarunāt – atlīdzini visu kaitējumu.”
Aivis: “Kādu kaitējumu?”
Laimonis: “Visu, ko sagrābi. Tu ar saviem algotiem slepkavām policistiem neko nepanāksi – viņi gribēja manu māti aizvest un noslepkavot. Jūs kopā sēdēsiet!”
Aivis: “Tu pats tici tam, ko runā!?”
Laimonis: “Man nav jātic. Tev vajadzētu ticēt. Kas tu tāds vispār esi? Tu esi mēsls un niecība. Kad es sākšu, tu redzēsi!”
Aivis: “Ko tu sāksi? Tu tagad uzturies pie savas mātes.”
Laimonis: “Es te uzturos likumīgi, nevis pie savas mātes, tu, smirdošais sesk!”
Viens palika bez naudas un zemes
“Stabulnieku” īpašumu pirms vairākiem gadiem bija iekārojis arī vietējais gatera īpašnieks, kurš stāsta: “Biju ar Laimoni sarunājis, ka pirkšu par 44 000 eiro. Bet 2012. gadā man bija liels ugunsgrēks, citi izdevumi, tāpēc varēju maksāt pa daļām, ko arī caur banku izdarīju. Bet tad vienā brīdī izrādījās, ka kaut kādā veidā Laimonis naudu no bankas dabūjis ārā un iztērējis dzīvoklim un automašīnai. Banka savu vainu neatzina, pateica, ka tai neesot nekādas darīšanas ar manu iemaksāto naudu. Biju samaksājis visu līgto, bet īpašumu nedabūju. Sūdzējos policijā un prokuratūrā, tika ierosināts kriminālprocess, bet veltīgi – līdz tiesai tā arī netiku.”