Dīzeļdzinēju jaunā testēšanas kārtība: šogad vēl būs iespējams no šīs pārbaudes izvairīties, taču jau nākamgad tā kļūs obligāta visiem. Izskan, ka līdz 2026.gadam šī metode tiks ieviesta simtprocentīgi.
Tiks mērīts cieto daļiņu daudzums. Būtiskākā izmaiņa dīzeļautomobiļu pārbaudēs ir tāda, ka turpmāk pārbaude vairāk līdzināsies tam, kā šobrīd tiek testēti benzīna dzinēji. Vairs netiks izmantota gāzēšana – tā vietā mērījumi notiks motora brīvgaitā, un šis process aizņems aptuveni vienu minūti. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta vadītāja Jura Dreimaņa teiktā, šī jaunā metode ir arī draudzīgāka pašam dzinējam.
Jaunajā pārbaudes kārtībā tiks mērīts cieto daļiņu daudzums, proti, noteikts to skaits gaisa kubikcentimetrā. Noteiktā robežvērtība ir viens miljons daļiņu uz kubikcentimetru. Ja automobilis šajā pārbaudē uzrāda daļiņu skaitu līdz vienam miljonam, pārbaude tiek uzskatīta par izturētu. Ja daļiņu skaits ir lielāks, tiek piešķirts otrais vērtējums, kas nozīmē problēmas esamību.
Latvijas Radio žurnālisti, piedaloties vienā no CSDD testiem, novēroja, ka pat dažus gadus veciem dīzeļauto ar labu tehnisko stāvokli šie rādītāji bija robežās no 900 līdz 1000 daļiņām. Arī vecākiem automobiļiem tie pārsniedza tikai dažus tūkstošus, kas liecina, ka līdz neizturētam testam šādiem transportlīdzekļiem vēl ir liels attālums.
Šī jaunā mērīšanas metode ļauj arī noteikt, vai no automobiļa nav izņemts cieto daļiņu filtrs, saukts arī par kvēpu filtru. Līdz šim tehniskajā apskatē to noteikt nebija iespējams, taču, neskatoties uz to, ka kvēpu filtra izņemšana un dzinēja vadības sistēmas pārprogrammēšana ir aizliegta, šī prakse joprojām ir plaši izplatīta, īpaši vecākiem dīzeļauto.
Lasi vēl: Piektdienas laikapstākļi Latvijā radīs daudz nepatīkamu un pat skarbu situāciju
Iemesls tam ir augstās kvēpu filtra nomaiņas izmaksas, kas var sasniegt vairākus tūkstošus eiro – summa, kas nereti pārsniedz paša automobiļa vērtību.
Latvija – viena no pirmajām Eiropā
Juris Dreimanis norāda, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas sākusi ieviest šo pārbaudes metodi. Kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – rūpīgi seko Latvijas pieredzei. Šobrīd šī metode tiek izmantota arī Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Šveicē, un, kā uzsver Dreimanis, šis ir tikai sākums – laiks rādīs, kā pārējās valstis integrēs šo praksi.
Pārejas periods un pilnīga ieviešana līdz 2026. gadam.. Zināms kas gaidāms.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
