Pavisam, pavisam drīz būs laiks atmest ziemas slinkumu un beidzot sākt gatavoties dārza sezonai. Sēt un stādīt drīkst jebkurš, bet tomēr kaut kas jums ir jāzina…
Ticiet man, jūs nepaspēsiet ne aci pamirkšķināt, kad pienāks laiks dēstiem uz palodzes, ultravioletajām lampām un pirmajiem zemes gabala sagatavošanas darbiem “jaunajam raundam”.
Stādīt augus var ikviens savas zemes ā. Un tā ir neticama greznība pēc daudzu Eiropas valstu mērauklām. Tomēr – nebūt ne visus augus, par ko diezgan skaidri visus pilsoņus informē likumdošana, attiecīgajos dokumentos ierakstot visas aizliegtās sugas. Un šodien, lai neiekļūtu nepatīkamā situācijā, mēs kopā izskatīsim to, kādus augus ir aizliegts stādīt 2026. gadā, draudot ar naudas sodiem un pat nopietnu atbildību. Stādīt augus var ikviens savas zemes īpašnieks, bet ne visu.
1. Kumelīte un mētra
Kumelīte ir nevainīgs augs, kas pazīstams ikvienam jau kopš bērnības. Arī mētras daudzi dārznieki stāda savā dārzā tieši tāpēc, lai nogatavošanās brīdī iegūtu aromātisku piedevu tējai. Tomēr gan par pirmo, gan par otro augu var saņemt naudas sodu, jo tie oficiāli ir iekļauti bīstamu un ļoti ražīgu nezāļu kategorijā, tāpat kā latvānis, biškrēsliņš un tā pati pienene.
Tā kā zemes īpašniekam tiek uzdots uzraudzīt tā pienācīgu stāvokli, tad aizaugusi teritorija jau ir iemesls administratīvā soda piemērošanai. Tajā pašā laikā, ja zemes gabalā ir pārlieku daudz mētru un nesmaržīgo kumelīšu, tad saskaņā ar valdības 2020. gada 18. septembra lēmumu numur 1482 var saņemt sodu. Starp citu, tiek prognozēts tā pieaugums – tāpēc labāk būt pilnā gatavībā.
Kumelīte ir nevainīgs augs, kas pazīstams ikvienam jau kopš bērnības. Arī mētras daudzi dārznieki stāda savā dārzā…
Jāatzīmē, ka norādītais sods tiek piemērots tikai to zemes gabalu īpašniekiem, kuri ir klasificēti kā lauksaimniecības nozīmes zemes. Tiek stingri reglamentēts arī nezāļu apjoms – lai iekultos nepatikšanās, tām jāpārņem vairāk nekā 1/5 no kopējās teritorijas.
2. Trīskrāsu ipomeja
Tīteņi ir nepatīkami pretinieki jebkuram dārzniekam. Un tieši tie var pārņemt pat 20% no zemes, kas sliktākajā gadījumā izraisīs naudas soda uzlikšanu. Bet no likumdošanas viedokļa visbīstamākais augs, kas pieder tīteņu dzimtai, ir trīskrāsu ipomeja.
Bet no likumdošanas viedokļa visbīstamākais augs, kas pieder tīteņu dzimtai, ir trīskrāsu ipomeja. Ziedi paši par sevi ir nevainīgi un pat skaisti. Taču kopš nesena laika ir noskaidrots, ka tieši tur slēpjas vielas, kādēļ šādu “puķīšu” turēšana dārzā var dārgi maksāt – var saņemt ne tikai naudas sodu, bet pat brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem, ja ipomeju populācija būs pārāk plaša.
Šeit pat gribas atzīmēt, ka arī tāds augs kā kaņepe, pat ja tā tiešām nejauši ir sakuplojusi dārzā – tas ir reāls iemesls ļoti ilgai izmeklēšanai, noskaidrojot visus vainīgos. Un pat ja jūs iziesiet sausi no ūdens, līdzīgs stāsts var patērēt milzīgu daudzumu pacietības, laika un spēka. Tā, ka dārzam resursu nepaliks nemaz. Augu skaits līdz 10 gabaliem – tas ir naudas sods. Vairāk nekā 100 – “pa nopietno”. Bet atgriezīsimies pie tīteņiem.
3. Vīnogas “Isabella”
Pašlaik viss virzās uz to, ka vīnogas “Isabella” tiks aizliegtas likumdošanas līmenī. Vienkārši tāpēc, ka noteiktā pārgatavošanās stadijā tās var kļūt par bīstamu gardumu ne tikai putniem un dzīvniekiem, bet arī pieaugušiem cilvēkiem. Pašlaik viss virzās uz to, ka vīnogas “Isabella” tiks aizliegtas likumdošanas līmenī. Šobrīd “Isabella” ir aizliegta daudzās Eiropas valstīs. Pirmo reizi šīs vīnogas tika aizliegtas Itālijā 1986. gadā, jo no tām aizgaja 23 cilvēki. Pareizāk sakot – no to izstrādājuma, kur nepareizā sastāvdaļu kombinācijā radās metanola pārpalikums.
4. Sods par mēslojumu
Rakstu gribētos noslēgt ar sodiem, kas tiek uzlikti par mēslojumu. Visticamāk, katram savas zemes īpašniekam, kurš tiešām nodarbojas ar ražas audzēšanu, ir sava komposta kaudze (dažam pat vairākas). Komposta kaudze – tas ir milzīgs organisko atkritumu daudzums, kas pakāpeniski uzkrājas vienā vietā, lai noteiktā brīdī kļūtu par dzīvīgu melnzemi.
Kāds savas dobes mēslo ar kūdru un kūtsmēsliem – tie ir gana labi līdzekļi, lai rudenī iegūtu labu ražu. Tomēr gan pret kompostu, gan pret kūdras/kūtsmēslu uzglabāšanas vietām ir ļoti stingra prasība – tām jābūt nožogotām, bet to atrašanās vietai jāizslēdz ūdens notecēšana no tām jebkurās notekās vai uz kaimiņu zemes gabaliem. Citiem vārdiem sakot, ja sāk līt lietus un ūdens no komposta kaudzes sāk tecēt uz kaimiņu gabalu, tas var beigties ar lielu sodu. Un pat ar atkārtotu sodu, ja mēslojuma īpašnieks nenovērsīs pārkāpumu līdz nākamajam lietum.
Minerālmēsli obligāti jātur telpās, pilnīgā saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma. Tā pati prasība attiecas uz citu organiku, jo daži zemes īpašnieki pērk īpašus granulētos mēslus maisos un atstāj tos atklātā gaisā ar tām pašām sekām kā komposta vai mēslu kaudzes skalošanas gadījumā.
Nevar nepieminēt arī minerālmēslus, kurus aizliegts uzglabāt atklātā gaisā. Minerālmēsli obligāti jātur telpās, pilnīgā saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma. Pretējā gadījumā – naudas sods. Bet dzīvnieku vai cilvēku ietekmes gadījumā atbildība var ātri pāraugt no administratīvās uz kaut ko nopietnāku.
Secinājums
Un ja jūs tiešām vēlaties uzsākt sezonu bez problēmām un aizvadīt to tā, kā esat pieraduši – no sākuma līdz galam, tad nebūt nav vērts eksperimentēt ar nepazīstamiem augiem… Vispār pastāvīgi pievērsiet uzmanību iepriekš minētajam lēmumam Nr. 1482 – tieši valdība ir sniegusi izsmeļošu (un atjaunojamu) sarakstu ar visiem aizliegtajiem augiem, kā arī kvantitatīvos rādītājus tam, kas nedrīkst tikt pārsniegts jūsu dārzā vai dobēs.
Un ja jūs tiešām vēlaties uzsākt sezonu bez problēmām un aizvadīt to tā, kā esat pieraduši – no sākuma līdz galam, tad nebūt nav vērts eksperimentēt ar nepazīstamiem augiem, jo nezināšanas dēļ var iekulties lielās, lielās nepatikšanās. Un tā kā likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, “kompetentās personas” prasīs atbildību ar visu nopietnību. Šie konkrētie likumi neattiecas konkrēti uz Latvijas likumdošanu, bet gan uz kaimiņvalsti. Tas tik un tā nezaudē interesi par šo faktu, ka nedrīkst audzēt visu ko sirds kāro.
Latvijā situācija ir būtiski atšķirīga no šī tiesiskā regulējuma, jo mūsu likumdošana nefokusējas uz “dārza nezālēm” (piemēram, kumelītēm vai mētrām) kā administratīvi sodāmām, bet gan uz invazīvajām sugām un neatļautu vielu saturošiem augiem. Šeit būs galvenie punkti, par ko Latvijā var saņemt sodu vai nepatikšanas:
1. Invazīvās sugas (Latvānis). Latvijā pašlaik vienīgais oficiāli atzītais invazīvais augs, par kura neapkarošanu pienākas naudas sods, ir Sosnovska latvānis. Zemes īpašniekam ir pienākums ierobežot tā izplatību. Sodi: Fiziskām personām tie var sasniegt no 50 līdz 1500 eiro, bet juridiskām personām pat līdz 3000 eiro. Pašvaldības regulāri veic apsekošanu.
2. Neatļautas vielas saturoši augi. Latvijā likums stingri aizliedz audzēt augus, kas iekļauti kontrolējamo vielu sarakstos. Kaņepes: Drīkst audzēt tikai rūpniecisko kaņepi (Cannabis sativa L.) un tikai atklātā laukā (ne siltumnīcās vai telpās) sēklu un šķiedras ieguvei, iepriekš informējot Valsts augu aizsardzības dienestu. Jebkāda “pašdarbība” dārzā ar nezināmas izcelsmes sēklām draud ar atbildību.
Magones: Latvijā ir senas tradīcijas audzēt dārza magones dekoratīviem nolūkiem vai sēkliņām kūkām, taču ir aizliegts audzēt miega magoni (Papaver somniferum). Ja dārzā būs pārlieku lieli magoņu lauki, policijai var rasties jautājumi.
Neatļautās sēnes un citi augi: Jebkuri augi, kas satur vielas (tostarp dažas dekoratīvās sugas, ja tās tiek audzētas neatbilstošā nolūkā), ir aizliegti.
3. Aizsargājamie augi (No meža uz dārzu). Latvijā ir aizliegts izrakt savvaļas augus, kas ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā vai ir īpaši aizsargājami (piemēram, dažādas savvaļas orhidejas/dzegužkurpītes, silpurenes u.c.), lai tos pārstādītu savā dārzā. Par šādu rīcību var piemērot sodu par dabas resursu bojāšanu.
4. Kaimiņu tiesības un estētika. Latvijā nav sodu par “pieneni zālienā”, taču pašvaldībām ir savi saistošie noteikumi par teritorijas kopšanu. Lielākajā daļā pilsētu zāle nedrīkst pārsniegt noteiktu garumu (bieži tie ir 10–20 cm). Ja dārzs ir nolaists un sēklas lido pie kaimiņiem, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu par teritorijas nekopšanu.
Koku ciršana: Savā īpašumā nevarat brīvi nocirst jebkuru koku (ja tā stumbra apkārtmērs pārsniedz noteiktu izmēru), pat ja tas jums traucē stādīt bietes. Tam nepieciešama pašvaldības atļauja.
5. Mēslošana un vide. Latvijā Valsts vides dienests stingri uzrauga ūdeņu aizsardzību. Kūtsmēslus un mēslojumu nedrīkst uzglabāt tuvu akām, upēm vai ezeriem (aizsargjoslās). Mēslošanas līdzekļu lietošana ir ierobežota ziemas periodā (uz sasalušas zemes), lai novērstu noplūdes ūdenstilpēs.
Kopsavilkums: Latvijā nevienu nesodīs par piparmētru vai kumelīšu tējas dobīti, taču par latvāņu audzēšanu vai nekoptu, garu zāli pilsētas teritorijā gan var nākties šķirties no naudas.
Izlasīji līdz galam? Tātad patika! Spied “like” un padalies ar draugiem.
