Cik gan gadus es mocījos ar tiem sīkajiem ķiplokiem! Katru sezonu viena vilšanās pēc otras – te galviņas kā zirnīši, te puse sapuvusi, te vispār neuzdīga.
Agrāk dobi gatavoju oktobrī, tieši pirms stādīšanas, kā mācīja vecākie. Tagad sagatavošanu sāku augustā un iegūstu galviņas līdz pat 120 gramiem katra.
Kāpēc augusts ir ideāls laiks dobes sagatavošanai
Šo patiesību sapratu tikai pēc vairāku neveiksmju virknes. Pirms dažiem gadiem nolēmu veikt eksperimentu – pusi dobes sagatavoju augustā, bet otru pusi kā parasti oktobrī. Ražas atšķirība pārsteidza – augustā sagatavotajā pusē galviņas bija pusotru reizi lielākas.
Lieta tāda, ka 45–60 dienās organiskie mēslojumi pilnībā sadalās un kļūst augiem pieejami. Ja kūtsmēslus iear pirms pašas stādīšanas, tie nepaspēj pārvērsties barības vielās. Zemei līdz ziemas ķiploku stādīšanai ir jānobriest vismaz 45–60 dienas.
Otrais faktors – temperatūras režīms. Augustā zeme vēl ir silta (20–25 grādi), mikroorganismi aktīvi darbojas, pārstrādājot iemaisīto organiku. Oktobrī šis process jau palēninās, bet ziemā vispār apstājas.
Trešais faktors – laiks kļūdu labojumam. Ja kaut kas noiet greizi, ir vesels mēnesis vai pusotrs, lai visu izlabotu. Gatavojot dobi oktobrī, šādas iespējas vairs nav.
Pēc daudzu gadu eksperimentiem esmu izveidojis formulu: augustā sagatavota dobe dod par 30–40 % lielākas galviņas nekā pirmsstādīšanas sagatavotā. To pārbaudīju vairākkārt dažādās vietās.
Arī augsnes temperatūrai ir nozīme. Augustā tā ir vienmērīgi silta, mēslojums labāk izšķīst. Oktobrī virskārta jau ir atdzisusi un visi procesi notiek lēnāk.
Vietas izvēle un sagatavošana – nākamās ražas pamats
Tagad, kad ir skaidrs, kāpēc dobi vajadzētu gatavot augustā, jāizprot arī vietas izvēle – tas ir ne mazāk svarīgi kā sagatavošanas laiks.
Ziemas ķiplokiem nepieciešams maksimāls apgaismojums. Ēnā galviņas izaug sīkas un ir vaļīgas. Pārbaudīju savā dārzā – dobe zem ābeles deva pusotru reizi mazāku ražu nekā atklātā vietā. Vajadzīga vieta, kuru saule apspīd vismaz 6–7 stundas dienā.
Reljefs arī ir ļoti svarīgs. Ieplakās un vietas, kur uzkrājas kušanas ūdeņi, ķiplokiem ir kaitīgas. Pirms dažiem gadiem tieši ūdens aizsērējuma dēļ zaudēju trešdaļu stādījumu. Dobei jābūt nelielā paaugstinājumā vai ar labu drenāžu.
Priekšteči spēlē milzīgu lomu nākotnes galviņu izmērā.
Labākie varianti – gurķi, kabači, agrie kāposti, zirņi. Pēc tiem augsne ir piesātināta ar slāpekli un tai ir pareiza struktūra. Sliktākie priekšteči – sīpoli, kartupeļi, tomāti. Pēc tiem zeme ir noplicināta un slimību risks ir maksimāls.
Augsnes skābumu nosaku vienkārši – uzberu saujai zemes nedaudz etiķa. Ja sāk putot, zeme ir skāba un nepieciešama kaļķošana. Optimālais pH līmenis ir 6,5–7,0. Pie augsta skābuma ķiploki dzeltē un slikti veido galviņas.
Drenāžu pārbaudu elementāri – izrok bedri 30 cm dziļumā un pieleju spaini ūdens. Ja pēc diennakts ūdens nav pilnībā pazudis, vieta nav piemērota.
Dobes platumu veidoju maksimums 1 metru – tā ir ērtāk kopt, un pavasarī zeme labāk iesilst.
Pakāpeniska augsnes sagatavošanas shēma augustā
Kad izvēlēta pareizā vieta, pāreju pie vissvarīgākā posma – augsnes sagatavošanas. Šeit katra detaļa ietekmē galīgo galviņu izmēru.
Sāku ar uzrakšanu 20–25 cm dziļumā. Seklāk nedrīkst – ķiploka saknes tieši tik dziļi aug. Ja apstrāde ir tikai virspusēja, augi nesaņem pietiekami daudz barības vielu un ūdens.
Lasi vēl: Tautas ticējumi 9. augustam: ko nest mājās laimei un pārticībai, un kāpēc strādāt šajā dienā ir kaitīgi
Mēslojumu ievadu stingrā secībā. Vispirms izkaisu kūtsmēslus – 4–5 kg uz kvadrātmetru. Pēc tam koksnes pelnus – 120–150 g uz metru. Superfosfātu pievienoju pēc nedēļas – 25–30 g uz kvadrātmetru. Dolomīta miltus – 200–250 g uz metru – kaisu pašās beigās, un tikai tad, ja augsne ir skāba.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
