– Es viņam…
– Nevajag, Dace. Tiešām. Es ar viņu parunāšu.
Dace atkāpās sāņus, parādīja Robertam dūri un it kā “nejauši” ar visu spēku uzkāpa viņam uz kājas. Vīrietis izskatījās apjucis. Viņš mēģināja atrast vārdus, teica, ka tā ir tikai paziņa, ka starp viņiem nekas nav bijis, bet Inga neticēja. Viņa redzēja visu savām acīm. Vienkāršu paziņu tā neaiztiek… Un ar viņu noteikti neiet uz SPA iznomājot VIP zāli.
– Izteicies? – jautāja Inga, tiklīdz Roberts apklusa.
– Es tiešām nezinu, kā varu tev pierādīt, ka mums ar viņu nav nekā nopietna. Es mīlu tikai tevi. Tev man jātic.
– Mīli, cik gribi un ko gribi. Man tas nav svarīgi. Es gribu oficiāli visu sakārtot. Es ceru, ka tu to saproti un neliksi šķēršļus. Kaut ko labot vairs neizdosies, tāpēc mēs vienkārši iesim uz dažādām pusēm, un tālāk katrs dzīvos pats par sevi.
– Bet es tā negribu. Es netaisos tik maza sīkuma dēļ. Vai tu domā, ka visi vīrieši ir uzticīgi? Katrs vismaz reizi dzīvē aiziet pa kreisi. Nu, gribi, izdari tapāt man pretī.
Lasi vēl: Atdevu draudzenei Karīnai pusi no savām drēbēm; “paldies” vietā saņēmu vien pārmetumus
Inga iesmējās. Viņa to negribēja. Un dot iespēju nodevējam – arī nē. Viņa zināja, ka daudzi pāri nav pretī aiziet no savām otrajām pusēm, bet Ingai uzticība bija pāri visam. Viņa nepiedotu, pat ja Roberts būtu pēdējais vīrietis uz Zemes.
Paziņojusi, ka vairs nevēlas ar vīru neko kopēju un rīt atbrauks, lai savāktu savas mantas no dzīvokļa, sieviete atgriezās ēkā. Roberts viņai nesekoja, saprotot, ka ar spēku viņu noturēt blakus neizdosies. Viņš cerēja, ka spēs pārliecināt sievu neiesniegt pieteikumu un dot viņam otru iespēju, kad viņa nedaudz atdzisīs, bet… Inga jau bija pieņēmusi lēmumu un negrasījās no tā atkāpties.
Nākamajā dienā, kā solīja, sieviete atbrauca un savāca savas mantas. Viņa paņēma tikai to, kam patiešām bija vērtība. Vienojās kādu laiku padzīvot pie draudzenes, un pēc tam plānoja īrēt dzīvokli. Dzīvoklis, kurā viņi dzīvoja ar vīru, piederēja viņa vecākiem, tāpēc Inga nevarēja pretendēt uz neko.
Un tas ir labāk – nav kopīgas mantas, nav problēmu. Neskatoties uz Roberta lūgumiem pārdomāt un dot viņam iespēju laboties, Inga tomēr iesniedza pieteikumu. Viņa nespētu dot otru iespēju, neskatoties uz visu vēlmi. Viņa mīlēja vīru, un viņas sirds plīsa gabalos, ka tagad viņu ceļi ir šķīrušies, bet… Labāk tā nekā pastāvīgi atcerēties skatu, kas pavērās, un gaidīt nākamo ainu.
Pateicoties draudzenes palīdzībai, Inga spēja ātri atgūties. Lai gan nospiedumi vēl ilgi palika viņas pavadonis, sieviete priecājās, ka tajā dienā atsteidzās palīgā, ka viss notika tieši tā, un viņa uzzināja, kādi “investori” tik bieži aizkavēja viņas vīru. Dzīve nestāvēja uz vietas, un bija jāpielāgojas tās ritmam, jābauda, nevis jāpārtrauc darbs un jāizposta jaunība to dēļ, kuri nav tā vērti.
