Viņa aizgāja mierīgi. Vienkārši kādu rītu aiztaisīja somas rāvējslēdzēju, pārbaudīja, vai viss ir izslēgts, un aizvēra durvis aiz sevis. Dzīvoklī vēl kādu brīdi turējās vīriešu dušas līdzekļa smarža un nesen teiktie, bet tukši palikušie vārdi: “Es visu sakārtošu, tiešām.”