Alga ir pieaugusi, tagad vēlos tērēt vairāk sev, jeb ģimenes budžets pie lielas ienākumu starpības
Ne tik sen manu draudzeni Anitu paaugstināja amatā, un viņas alga pieauga gandrīz divas reizes, savukārt vīra alga palika iepriekšējā līmenī. Agrāk viņi saņēma aptuveni vienādi, un ģimenes budžets bija kopīgs. Tagad draudzene aizdomājās – vai viņai viss būtu jāatdod ģimenei? Vai tomēr var atstāt kādu daļu nopelnītā sev un tērēt to savām vēlmēm. Šis stāsts man šķita interesants, lai apspriestu ģimenes budžetu pie lielas ienākumu starpības.
Eksistē dažādi ģimenes budžeta veidošanas varianti — kopīgs, dalīts un jaukts. Kopīgā budžetā visi ienākumi tiek apvienoti, bet izdevumi tiek segti no kopējā maka. Dalīta budžeta gadījumā katrs no laulātajiem patstāvīgi sedz savas vajadzības, bet komunālajiem maksājumiem un pārtikai sametas vienādās daļās. Jauktā budžetā ir kopējs maks, taču katrs ģimenes loceklis atstāj nedaudz naudas sev un neatskaitās par saviem tēriņiem.
Atgriezīsimies pie draudzenes stāsta. Iepriekš viņu ģimenē bija pieņemts visu algu ieskaitīt kopējā kartē un jau no tās apmaksāt komunālos pakalpojumus, pirkt pārtiku, suņu barību visu pārējo. Ja kādam vajadzēja atjaunot apavus vai ziemas apģērbu, arī tas tika apmaksāts no kopējās kartes. Tā viņi saprata, cik naudas paliek līdz mēneša beigām un kurš kam tērē. Kopumā — pilnīga uzticēšanās.
Tomēr, kad draudzene sāka saņemt divreiz vairāk nekā vīrs, viņa saprata, ka vēlas sev atļauties vairāk. Nevis vienkārši ieskaitīt visu naudu kopējā kartē, bet tērēt sev, neatskaitoties laulātajam. Piemēram, aiziet uz masāžu, nopirkt dārgu somiņu vai parfīmu, par ko sen sapņojusi. Turklāt viņa nav pret to, ka daļu algas atdotu kopējam makam, kā iepriekš, bet iestājas par to, lai pārietu no kopīga uz jauktu ģimenes budžetu. Tomēr šeit rodas divi jautājumi:
Iznāk, ka vīram kopējā krājkasē jāatdod visa sava nauda, bet sievai — tikai daļa, proti, jaukts budžets, tāpat kā personīgā nauda, būs tikai viņai? Ja alga būtu pieaugusi vīram, vai sieva piekristu tam, ka viņš pusi nopelnītā atstāj sev savām vēlmēm?
Protams, šādus jautājumus ir svarīgi apspriest ar partneri, nevis ar draudzenēm. Saruna var nebūt no vienkāršajām, taču tas ir normāli, kad runa ir par naudu. Diskusija palīdzēs laulātajiem labāk saprast vienam otra vajadzības un nonākt pie kompromisa.
Piemēram, ir svarīgi izlemt: Kādu ienākumu daļu vīrs un sieva iemaksās kopējā krājkasē. Ja vienam no viņiem alga ir lielāka, tad arī viņa ieguldījums budžetā ir lielāks. Ko katrs no laulātajiem vēlētos nopirkt tikai sev. Tie var būt arī regulāri tēriņi, piemēram, kursi vai baseina abonements. Vai tam pietiek naudas no kopējās krājkases, vai arī tā ir jāpaplašina.
Kādi ir ģimenes finanšu mērķi. Varbūt tuvākajā nākotnē viņi plāno bērna piedzimšanu, un “lieko naudu” var atlikt bērna izdevumiem un dekrēta periodam, kad ģimenes ienākumi būtiski samazināsies.
Rezultātā draudzene atzinās vīram, ka līdz ar ienākumiem ir augušas arī viņas vajadzības. Viņš piekrita un piedāvāja pārskatīt viņu budžetu: uzrakstīja, kādi viņiem ir izdevumi, cik naudas aiziet īrei, ēdienam un citiem regulāriem tēriņiem. Laulātie aprēķināja, cik daudz naudas no ienākumiem katrs no viņiem var atstāt sev un cik var atlikt kopējam mērķim. Piemēram, atvaļinājumam, automašīnas vai dzīvokļa iegādei. Jā, pagaidām atlikt naudu var tikai sieva, taču, kad pieaugs laulātā alga, arī viņš regulāri papildinās krājkasi.
Kā draudzenes ģimenei klājas tagad
Kopš šīs sarunas ir pagājuši vairāki mēneši, un draudzene atzīst, ka pāreja uz jaukto budžetu bija labākais lēmums viņu attiecībām. Sākumā viņa baidījās, ka vīrs jutīsies aizskarts vai mazvērtīgāks, taču atklāta komunikācija kliedēja visas bažas.
Viņi vienojās par konkrētu sistēmu
Kopīgie izdevumi: Abi aprēķināja summu, kas nepieciešama dzīvoklim, pārtikai un sadzīvei, pieskaitot 15% neparedzētiem gadījumiem. Šo summu viņi sedz proporcionāli saviem ienākumiem – tā kā draudzene pelna vairāk, viņa iemaksā lielāku daļu, kas vīram ļāva nedaudz uzelpot.
Personīgā brīvība: Katram paliek sava “drošības nauda” personīgajā kontā. Draudzene beidzot bez sirdsapziņas pārmetumiem iegādājās kāroto parfīmu, savukārt vīrs tagad var krāt naudu savam hobijam – makšķerēšanas piederumiem –, nejūtoties tā, it kā viņš tērētu “ģimenes pārtikas naudu”. Kopīgais uzkrājums: Viņi atvēra atsevišķu krājkontu lielam mērķim – pirmajai iemaksai jaunā mājoklī. Tas abus vieno un rada drošības sajūtu par nākotni.
Draudzene uzsver, ka svarīgākais nebija pati nauda, bet gan atziņa, ka viņas ieguldījums darbā tiek novērtēts. Viņa vairs nejūtas kā “naudas mašīna”, bet gan kā pilnvērtīga partnere, kurai ir tiesības uz saviem darba augļiem. Šī pieredze parādīja, ka pat liela algu starpība nav šķērslis laimīgai kopdzīvei, ja vien abi ir gatavi pielāgoties un cienīt viens otra vajadzības.
