Draugs no Sibīrijas iemācīja man kurināt krāsni tā, lai ietaupītu malku un mājās vienmēr būtu silti

“Olga, tikai nemaini savu krāsni,” draugs man teica. “Ķieģeļu krāsns ir visefektīvākā. Galvenais ir prast to pareizi kurināt — tad rezultāts būs lielisks.”

Tava krāsns ir laba, tai pat remonts nav vajadzīgs. Ja dūmi nenāk mājā, tad vilkme ir tieši tāda, kā vajag. Bet ja malka patērējas par daudz, tad vilkme ir pārāk spēcīga, un to vienkārši jāiemācās regulēt.

Ķieģeļu krāsns darbojas gluži kā tvaika lokomotīve — ja vajag lielāku jaudu, jāspēlējas ar aizbīdņiem. Tavā krāsnī to ir divi: viens skurstenī, otrs zem režģa, pie pelnu durtiņām. Man, piemēram, skurstenī ir izvelkams aizbīdnis, iespējams, ka tev arī ir līdzīgs.

Vispirms iztīri pelnus. Tad krāsns apakšā cieši vienu pie otras saliec smalkākas pagalītes. Kad tās ir vietā, noņem augšējo gredzenu un virsū kārto lielākas pagales līdz pašai augšai. Sākumā atstāj pilnu vilkmi, lai malka labi aizdegtos. Kad pēc kādas pusstundas viss jau spēcīgi deg, apakšējās durtiņas aizver gandrīz ciet, atstājot tikai aptuveni centimetra platu spraudziņu gaisam.

Kad pelnu durtiņas ir aizvērtas, aizbīdni skurstenī bīdi ciet ļoti lēni. Ja sajūti, ka no plīts sāk nākt deguma aromāts, aizbīdni pavelc nedaudz vaļā, līdz smaka pazūd.

Kurinu pārsvarā ar bērza pagalēm, un tām pietiek, ja apakšā paliek aptuveni 5 centimetru plata sprauga gaisam.

Ja kurini ar priedes pagalēm, spraugu vajag atstāt lielāku, jo tās vairāk kūp. Šādā režīmā viens malkas klēpis tur apmēram piecas stundas. Kad aizbīdni aizver, paiet vēl kāds laiks, līdz krāsns sāk atdot īsto siltumu — tad iznāk tāds kā karstuma vilnis, kas izplata žaru pa visu māju. Ar vienu klēpi pilnīgi pietiek, neko vairāk mest iekšā nevajag. Ja skursteni piever pareizi, viss siltums paliek istabā. Galvenais — pēc tam vairs never vaļā durtiņas.

Kad mans draugs Vladimirs man pastāstīja par šo kurināšanas paņēmienu, sākumā neticēju, ka ar vienu malkas klēpi pietiks, lai krāsni kārtīgi uzsildītu. Taču, kad izmēģināju, biju pārsteigta — krāsns uzkarsa tā, ka tai nevarēja pat pieskarties, un malkas aizgāja divreiz mazāk nekā manā ierastajā veidā.

 

Izrādījās, ka visu mūžu kurināju nepareizi, un tikai drauga padoms atvēra acis. Dažreiz pat vienkāršos darbos svarīgi ieklausīties citos.

👉 Bet kā ir ar jums — vai esat mēģinājuši šādu krāsns kurināšanas veidu? Dalieties pieredzē komentāros!