Reālie “mīnusi”, kas sāk līst ārā jau pēc pāris nedēļām
Šajā laikā drauga un kaimiņa viedtālruņiem tika piedzīvotas dažādas ķibeles. Sāksim ar to, ka Guntara iPhone ekrāns ieguva pamatīgu skrāpējumu jau pirmajā nedēļā, kad viņš to nejauši ielika kabatā kopā ar mājas atslēgām.
Tagad viņam drīzumā jāmaina dārgais aizsargstikls vai jāsadzīvo ar šo plaisu. Vai manam pogu telefonam ir līdzīgas problēmas?
Nē. Korpuss ir no izturīgas plastmasas, un pat pēc kritiena tajā neparādās neviens tehnisks defekts vai vizuāla kļūme.
Kāpēc tās dārgās ierīces ir tik trauslas?
Manās acīs viedtālruņi ir kļuvuši par ļoti trauslām rotaļlietām. Pirmkārt, tie baidās no aukstuma un mitruma, otrkārt, akumulators sāk zaudēt jaudu jau pēc pirmajiem mēnešiem, ja tos lieto intensīvi.
Uz ekrāna jau redzamas pirmās nolietojuma pazīmes, bet dārgajiem modeļiem mēdz parādīties programmatūras gļuki visnepiemērotākajā brīdī, kad tiešām steidzami vajag veikt zvanu.
Viedtālruņa korpuss ir vājā vieta, un, pat neskatoties uz to, ka tas ir flagmanis, tik un tā pēc neilga laika sāk parādīties “pārsteigumi” — te kāda aplikācija neveras vaļā, te pēkšņi pazūd skaņa.
Pagaidām tas viss nav tik uzskatāmi, bet pēc gada šīs problēmas izlīdīs uz āru daudz nopietnākos mērogos.
Mans melnais “klucītis” joprojām izskatās kā jauns
Vai kaut kas līdzīgs ir uz mana pogu telefona korpusa? Protams, ka nē. Turklāt, pat rūpīgi pārbaudot visas detaļas un savienojuma vietas, nevienu defektu neatradīsiet.
Tas ir radīts, lai strādātu skarbos apstākļos, nevis lai tiktu nēsāts zīda cimdos un saudzēts kā muzeja eksponāts.
Gala vārds: Vai tas tiešām bija tūkstoš eiro vērts?
Par mūsdienu viedierīču plīsumiem, akumulatora problēmām un slikto signālu — šīs pasakas vērts stāstīt tiem, kuri gatavi maksāt tūkstošus par zīmolu. Ar jaunu pogu telefonu viss ir skaidrs un paredzams.
Tas darbosies gadiem, ja vien galva ir uz pleciem un nav vēlmes visu dienu pavadīt sociālajos tīklos. Tas viegli izturēs jebkuru kritienu, bet par korpusa izturību es vispār klusēju — kvalitatīva plastmasa saglabās to labā stāvoklī vēl ilgi pēc tam, kad drauga iPhone būs kļuvis par morāli novecojušu lūzni ar beigtu bateriju.
Tā nu kārtējo reizi es pārliecinos, ka pirms mēneša neizdarīju muļķību, kad nopirku vienkāršu telefonu, nevis dārgu rotaļlietu.
Gribu gan piebilst, ka tās ir tikai manas domas un katram pašam ir jāizlemj, kas viņam svarīgāk — digitālais statuss vai personīgā brīvība un miers. Mana izvēle man ir devusi atpakaļ manu laiku, un to par naudu nopirkt nevar.
