Draugs, protams, iejaucās – nevienam taču nepatīk, ja kāds pret viņu vai viņa tuviniekiem izturas tā. Bet viņi nevarēja panākt vienošanos. Vēlāk citi kaimiņi teica Kārļa sievai, ka esot bīstami kašķēties ar šo ģimeni – tās galva pastāvīgi visiem kaimiņiem traucējot normāli dzīvot.
Piedzīvojumi vietējā tirdziņā
Pēc pāris dienām mums bija strīds Saulkrastu tirgū. Mēs ar sievu nopirkām 4 kilogramus zivju. Kad atnesām mājās, uzlikām uz svariem, tie rādīja 3200 gramu. Mums nebija ne jausmas, kur palikuši pārējie 800 grami. Devāmies atpakaļ uz tirgu, jo īpaši tāpēc, ka pārdevēja bija vietējā, un mēs viņu jau iepriekš bijām satikuši ciematā. Viņa pagriezās pret mums, sakot, ka mēs paši esam pārgriezuši zivis uz pusēm un tagad mēģinām vainot viņu. Pārējie pārdevēji pievienojās, un mūs norāja kā bērnus.
Vissliktākais ir tas, ka šis tirgus ir tuvākais, un tur var aiziet kājām. Uz citu tirgu jābrauc ar automašīnu, kas ne vienmēr ir ērti. Tā mēs ieguvām ienaidniekus.
Visam tam iemesls ir viens un tas pats: vietējie vasarā pelna naudu. Nav svarīgi, kā – galvenais ir iekrāt naudiņu un ziemā “dusēt uz lauriem”. Šķiet, ka alkatība šeit ir pierasta lieta.
Laižamies prom
Lasi vēl: Sinoptiķi brīdina: 13. novembrī sāksies nedēļa, kas var samulsināt pat rūdītākos
Pēc apspriešanās ar sievu Kārlis nolēma pārdot māju un pārcelties atpakaļ uz Rīgu. Sievai tur joprojām bija dzīvoklis – dzīvesdraugi nolēma, ka pagaidām ar to pietiks. It īpaši tāpēc, ka meita drīz beidz vidusskolu un jāstājas augstskolā, bet dzīvojot Rīgā, būs vieglāk nokļūt mācību iestādē.
Tomēr jau vairāk nekā sešus mēnešus ģimenei nav izdevies pārdot savu Zvejniekciema māju. Tiklīdz pircēji uzzina par problēmām, viņi nekavējoties pagriežas atpakaļ. Tagad visa cerība tikai uz tiem, kas pārāk tajās neiedziļināsies.
Dārgie lasītāji, kā jums patika šis stāsts? Ja esat piedzīvojuši ko līdzīgu, lūdzu, dalieties komentāros. Būsim pateicīgi!
