Zemo emisiju zona (ZEZ) ir konkrēta pilsētas teritorija, kurā tiek noteikti papildus ierobežojumi, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, ko izraisa autotransports.
Šo pasākumu mērķis ir uzlabot gan iedzīvotāju, gan pilsētas viesu veselību. Jautājums par šādas zonas izveidi Rīgā ir bijis aktuāls jau iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma laikā. Šī gada martā tika organizēts vebinārs, kurā analizēta bezemisiju zonas ieviešanas ietekme uz loģistikas nozari. Pašlaik tiek plānots, ka ZEZ Rīgā tiks ieviesta līdz 2027. gadam. Visticamāk, šī zona atradīsies tā dēvētajā dzelzceļa lokā un aptvers arī Rīgas vēsturisko centru. Tomēr konkrētas ielas, kurās šī zona tiks noteikta, vēl nav zināmas.
Tomēr…
Līdz rudenim ir iecerēts sagatavot vairākus iespējamos risinājumus jeb scenārijus ZEZ izveidei, kurus pēc tam izskatīs un apstiprinās Rīgas dome. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2030. gadam Rīgas centrā neviens diennakts periods nepārsniegtu noteiktās gaisa piesārņojuma normas. Šobrīd vēl nav zināms, kādā veidā tiks organizēta iebraukšana ZEZ teritorijā – vai būs nepieciešamas īpašas uzlīmes, vai tiks ieviesta maksa par iebraukšanu.
Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāja Linda Ozola informēja, ka Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar konsultāciju uzņēmumu SIA “Ernst & Young Baltic” ir izstrādājis pētījumu, kurā piedāvāti vairāki iespējamie risinājumi ZEZ ieviešanai Rīgā. Taču neviens no šiem priekšlikumiem vēl nav skatīts Attīstības vai Satiksmes un transporta lietu komitejās, nemaz nerunājot par galīgo lēmumu pieņemšanu Rīgas domes sēdē. Kad atbildīgo komiteju vadītāji būs sagatavojuši savus ierosinājumus par turpmāko virzību, frakcija “Jaunā vienotība” ar tiem rūpīgi iepazīsies.
Vienlaikus Ozola uzsvēra, ka jau iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā ir veikti mērķtiecīgi pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā – izbūvēts Rīgas iekšējais apvedceļš, kas ļauj kravas transportam apbraukt centru, tādejādi samazinot piesārņojumu. Tāpat sabiedriskais transports tiek attīstīts kā Rīgas mobilitātes mugurkauls, piemēram, ar lētākām mēnešbiļetēm, lai veicinātu tā lietošanu. Arī “Rīgas satiksmes” transporta līdzekļi tiek pakāpeniski atjaunoti un modernizēti.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Rīgas domē Einārs Cilinskis skaidroja, ka frakcija vēl nav pieņēmusi kopēju nostāju par ZEZ, tāpēc viņš nevar sniegt komentāru visas frakcijas vārdā. Viņš uzsvēra nepieciešamību izvērtēt obligātās prasības un iespējamās alternatīvas. Cilinskis arī atzīmēja, ka gan viņa, gan daļas frakcijas kolēģu sākotnējā attieksme pret maksas iebraukšanas iespēju ir skeptiska, jo šobrīd nav pieejamas pietiekami ātras un efektīvas alternatīvas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams ikdienā nokļūt uz darbu vai izglītības iestādēm Rīgā.
Rīgas domes “Progresīvo” frakcijas galvenais referents Kristafers Zeiļuks piebilda, ka pašvaldībai būs jāvērtē vairāki ZEZ ieviešanas scenāriji, bet šobrīd ir pāragri prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots.
Ārvalstu pieredze ZEZ īstenošanā:
Vācijā zemo emisiju zonās (Umweltzones) iebraukšanai ar transportlīdzekli ir nepieciešama īpaša emisiju uzlīme (Umweltplakette). Šo zonu mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, un uzlīmju krāsas tiek noteiktas atbilstoši transportlīdzekļa emisiju līmenim. Kopš 2024. gada parasti tiek izsniegta tikai zaļā krāsas uzlīme, kas ļauj iebraukt visās zemo emisiju zonās. Vācijā šī sistēma ir valsts mēroga un attiecas uz visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot motociklus.
Dažviet automašīnām ar dīzeļa dzinēju jāmaksā krietni vairāk – lasiet tālāk
