Latvijas valsts drošības arhitektūrā pašvaldību vadītājiem ir piešķirta arvien nozīmīgāka loma, kas pieprasa ne tikai politisku atbildību, bet arī nevainojamu reputāciju.
Šobrīd Valsts drošības dienests (VDD) aktīvi turpina darbu pie 25 vietējo varas pārstāvju izvērtēšanas. Šo amatpersonu pagātne un pašreizējā rīcība tiek skatīta caur palielināmo stiklu, lai noteiktu viņu tiesības rīkoties ar sensitīvu informāciju.
Saskaņā ar laikraksta “Diena” rīcībā esošo informāciju, līdz šim brīdim VDD ir apstiprinājis 92 speciālās atļaujas mēriem un viņu vietniekiem. Interesanti, ka 87 gadījumos dienests nav saskatījis nekādus šķēršļus un izsniedzis pielaidi uz maksimālo piecu gadu periodu, turpretim pieciem vadītājiem noteikts uzraudzības režīms ar saīsinātu, divu gadu termiņu. Līdz šim vienīgais, kurš saņēmis striktu atteikumu, ir eksmērs Gatis Truksnis.
Kavēšanās ar dokumentu iesniegšanu: Slimības lapas un sagatavošanās darbi
Kamēr lielākā daļa amatpersonu sadarbojas ar drošības iestādēm, divas personas vēl nav pat uzsākušas oficiālo pārbaudes procesu. Uzmanības centrā nonācis Ogres novada mērs Egils Helmanis, kura nespēja iesniegt nepieciešamo dokumentāciju tiek skaidrota ar ilgstošu slimību. Šī situācija ir piesaistījusi Veselības inspekcijas uzmanību, kas tagad vērtē, cik pamatota ir šī darbnespēja.
Tajā pašā laikā Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, kura atbild par izglītību un digitālo jomu, ir paudusi gatavību sadarboties un šobrīd kārto pēdējās formalitātes, lai iesniegtu pieprasījumu VDD. Šāda vilcināšanās, lai kādi būtu tās iemesli, rada papildu jautājumus par amatpersonu gatavību pildīt jaunās likuma prasības.
Likuma grozījumu spēks: Amata saglabāšana vai tūlītēja atbrīvošana
Kopš 2024. gada vasaras sākuma tiesiskais rāmis pašvaldībās ir kļuvis krietni stingrāks. Grozījumi Pašvaldību likumā ir ieviesuši skaidru demarkācijas līniju: izpilddirektoriem un viņu vietniekiem pielaide ir eksistenciāls jautājums.
Ja drošības iestāde atsaka uzticību, šīm personām darba attiecības pašvaldībā ir jābeidz nekavējoties. Savukārt politiski ievēlētajām amatpersonām – mēriem un vietniekiem – noteikumi kļuva saistoši pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Šeit gan likumdevējs ir atstājis zināmu manevra iespēju: ja pielaide netiek piešķirta, galīgais lēmums par amata saglabāšanu paliek pašas domes deputātu ziņā, kuriem jānobalso, vai vadītājs var turpināt darbu bez pieejas valsts noslēpumam.
Padziļinātā analīze: Kāpēc pārbaude ilgst vairākus mēnešus?
VDD veiktā pārbaude nav tikai formāla anketas aizpildīšana; tas ir komplekss pasākumu kopums, kas parasti ilgst vismaz ceturksni. Likums “Par valsts noslēpumu” strikti definē, ka šāda informācija ir valsts dārgums, kuras noplūde varētu destabilizēt Latvijas politisko vai ekonomisko situāciju. Tāpēc dienesta analītiķi pēta visu – no finanšu darījumiem līdz pat personīgajiem kontaktiem.
Tas ir nepieciešams, lai izslēgtu jebkādus šantāžas vai ietekmējamības riskus. Statistika rāda, ka VDD ir nelokāms – ja tiek konstatēti pat nelieli riska faktori, pielaide vai nu tiek atteikta, vai arī tās termiņš tiek maksimāli ierobežots, kā tas jau notika 2025. gada sākumā ar vairākiem vietvaru pārstāvjiem.
