Dzeguze ir viens no tiem putniem, kura uzvedība vienmēr izraisa ziņkāri — tā neveido savu ligzdu, bet olas ieliek citu putnu mājvietās.
Bet vai zinājāt, ka ir atsevišķs nosaukums arī šī putna tēviņam?
No kurienes radies vārds “dzeguze”?
Nosaukums cēlies no skaņām, ko šis putns izdod. Patiesībā tā dziesmu dzirdam no tēviņa — viņš sauc “ku-ku”, lai piesaistītu partneri vai atbaidītu konkurentu. Savukārt mātīte dzied citādi — viņas balss ir maigāka, ar čivinājuma vai viegla svilpiena skaņu.
Vai pastāv atšķirības starp dzeguzes tēviņu un mātīti?
No pirmā acu uzmetiena tie izskatās gandrīz vienādi — pelēcīgs apspalvojums, tumši plankumi uz astes, nedaudz izliecies knābis un slaids augums ap 33 centimetriem garš ar spārnu izpletumu līdz 60 centimetriem. Tomēr, rūpīgāk ieskatoties, redzamas nianses: tēviņam vēders ir gaišs, bet mātītei — tumšāks un plankumains. Arī aste atšķiras — tēviņam tā nedaudz slīpa sānos, mātītei – vienmērīga.
Kā tad īsti sauc geguzes tēviņu?
Latviešu valodā šim putnam nav oficiāla atsevišķa nosaukuma, taču tautā var dzirdēt dažādus variantus — geguķis, kukujs vai gugulis. Tie ir sarunvalodas vārdi, kas radušies no putna raksturīgā sauciena “kū-kū” un labi ataino tā dabu.
Pēc valodniecības avotiem vārds “dzeguze” apzīmē putnu Cuculus canorus — jeb parasto dzeguzi. Tas ir šīs sugas oficiālais latīniskais nosaukums. Dzeguze pieder pie plaši pazīstamās dzegužu dzimtas un ir viens no tās atpazīstamākajiem pārstāvjiem.
Ko par to saka zinātnieki?
No ornitoloģijas viedokļa dzeguzes tēviņam nav īpaša nosaukuma. To vienkārši dēvē par dzeguzes tēviņu — gluži tāpat kā saka vārnas tēviņš vai žagatas tēviņš. Viss ir pavisam vienkārši un skaidri.
Dzeguze ir viens no vispazīstamākajiem pavasara putniem Latvijā — tās balss kļuvusi par īstu gadalaika simbolu. Interesanti, ka dzeguzes tēviņš sāk “kūkot” tikai tad, kad sākas siltais laiks, un tieši viņa sauciens piesaista mātīti. Jo skaļāka un ritmiskāka balss, jo lielākas ir iespējas viņu ievērot.
Vēl kāds fakts — dzeguze neligzdo pati, tā ieliek olas citu putnu ligzdās. Turklāt tēviņš palīdz ar uzmanības novēršanu — viņš skaļi sauc “kū-kū”, lai piesaistītu citu putnu uzmanību, kamēr mātīte izdara savu darbu.
Dzeguzes ir arī pārsteidzoši precīzas — katra mātīte izvēlas tikai vienu vai dažas konkrētas putnu sugas, kuru ligzdas izmanto, un atgriežas tajās katru gadu. Bet dzeguzes tēviņi paliek uzticīgi teritorijai: viņi dzied vienā un tajā pašā meža stūrī gadu no gada.
Un, protams, dzeguzes balss joprojām ir viens no mīļākajiem pavasara skaņām. Latvieši kopš seniem laikiem tic, ka, izdzirdot dzeguzi pirmo reizi gadā, var vēlēties vēlēšanos.
Varbūt tieši tāpēc mēs joprojām ar smaidu klausāmies viņas “kū-kū” — kā nelielu atgādinājumu, ka pavasaris patiešām ir klāt…
