Nodaļas vadītāja turēja Sarmītes meitiņu savās rokās.
Viņa sākusi skaidrot, ka šis puisītis arī tiek sagatavots izrakstīšanai. Precīzāk sakot, viņš tiks nosūtīts uz bērnu namu, jo viņa māte viņu atstājusi.
Ludmila negribēja ķildoties, tāpēc paņēma meitu un devās pie vīra. Lai gan šķita, ka svētki viņai bija prātā, viņa nevarēja izdzēst no atmiņas mazo zēnu, kuru nosūtīs uz bērnu namu. Vakarā vīrs uzdeva jautājumu, un Ludmila, emocijās izplūdusi, izstāstīja visu notikušo…
Pēc trīs nedēļām radinieki atkal pulcējās, lai apsveiktu vēl vienu ģimenes locekli – Māri, mazo puisīti, kuru gandrīz pieņēma viņu meitas vietā. Viņi bija ieradušies, lai dalītos priecīgajā brīdī, taču aiz visām svinībām bija jūtams neliels saviļņojums, kas atgādināja par neparasto notikumu pirms dažām nedēļām.
Viņi apsvēra visu, konsultējās ar vecākiem un saņēma vienprātīgu apstiprinājumu. Viņi saprata, ka strādājot kopā, spēs tikt galā ar šo ģimenes papildinājumu. Tagad viņu meitiņai ir jauns brālis, un viņiem būs jāiegādājas jauni ratiņi – diviem zīdaiņiem.
Vai jūs domājat, ka ikviens rīkotos tāpat? Šai ģimenei noteikti būtu pelnījusi plašu atzinību!
