Lai dzenis kļūtu par pastāvīgu viesi jūsu pagalmā, viņam ir jāsagatavo pavisam cits cienasts nekā zīlītēm vai citiem mazajiem putniņiem.
Šorīt pie loga pamanīju ko neparastu – starp ierastajām zīlītēm pie barotavas gozējās dzenis. Viņš nebija atlidojis tikai uz brīdi, bet gan mērķtiecīgi pētīja, ko esmu sagatavojusi. Tas man lika aizdomāties, cik patiesībā maz vajag, lai šis krāšņais putns kļūtu par pastāvīgu kaimiņu mūsu dārzā.
Kādus dzeņus mēs Latvijā varam sastapt
Lielākā daļa no mums pazīst dižraibo dzeni – to pašu ar sarkano pakausi un melnbaltajiem spārniem. Viņš ir visdrosmīgākais un visbiežāk iegriežas tieši tur, kur dzīvo cilvēki. Taču Latvijas mežos un parkos dzīvo vēl daudzi citi viņa radinieki. Reizēm dārzā var iemaldīties pavisam mazais dzenītis, kurš nav lielāks par zvirbuli, vai pat lielais, pilnīgi melnais dzenis, ko parasti redzam tikai dziļi mežā.
Interesanti, ka dzeņi ir diezgan uzticami savai dzīvesvietai. Ja dzenis atradīs vietu, kur viņu regulāri gaida kaut kas garšīgs, viņš tur atgriezīsies katru dienu. Viņi nav gājputni, kas aizlido uz tālām zemēm, tāpēc mūsu atbalsts janvāra un februāra salā viņiem ir tiešām izšķirošs.
Kas dzenim garšo vislabāk
Esmu pamanījusi, ka dzeņus vispār neinteresē parastās saulespuķu sēkliņas, ko tik kāri ēd zīlītes. Viņiem vajag kaut ko sātīgāku un “treknāku”. Pats labākais kārums, ko jūs varat dzenim piedāvāt, ir pavisam parasts, nesālīts un jēls speķis. Svarīgi ir tieši tas, ka speķis nav sālīts vai kūpināts, jo sāls putniem ir bīstama un var sabojāt viņu veselību.
Ja speķis nav pa rokai, dzenis labprāt mielosies ar lobītiem valriekstiem vai lazdu riekstiem. Arī veikalos nopērkamās tauku bumbas ir laba lieta, tikai tām jābūt kvalitatīvām, ar riekstu gabaliņiem iekšā. Tomēr speķis paliek viņu absolūtais favorīts. Tas dod dzenim tik nepieciešamo enerģiju, lai viņš spētu pārdzīvot garās un aukstās ziemas naktis.
Kā pareizi ierīkot dzeņa “ēdnīcu”
Dzenis nav parasts putniņš, kurš viegli ielīdīs mazā, slēgtā barotavā ar jumtiņu. Viņa augums un garās kājas prasa vietu, kur viņš var ērti pieķerties. Vislabāk speķa gabalu ir vienkārši piesiet pie koka stumbra vai kāda resnāka zara. Es izmantoju parastu auklu un stingri pietinu speķi pie mizas.
Dzenim ir svarīgi, lai viņš ēdot varētu atbalstīties ar asti pret koku – tā ir viņa dabiskā poza, kad viņš meklē kukaiņus. Ja jums ir parastā barotava, tad speķi vai tauku bumbu varat iekārt blakus tai, pie koka stumbra. Tad dzenis varēs mierīgi mieloties, bet mazie putniņi netraucēs viņam un otrādi.
Kur dzenis paliek naktī
Daudzi man ir jautājuši, kur dzeņi paliek tajos brīžos, kad ārā ir mīnuss divdesmit grādi. Viņi ir ļoti prātīgi un jau laikus izkaļ sev dobumus, kuros naktīs patverties no vēja un sala. Reizēm viņi izmanto arī vecus būrīšus, ja tie ir pietiekami lieli.
Tāpēc, ja savā dārzā ieraugāt dzeni, ziniet – kaut kur tuvumā ir viņa siltā guļvieta. Barojot viņu, jūs palīdzat viņam saglabāt siltumu visu nakti. Tas ir kā mazs, bet ļoti svarīgs darbiņš, ko mēs varam paveikt savā sētā, sēžot siltā istabā un vērojot dabu aiz loga.
Kāpēc dzenis ir noderīgs dārzam
Varētu šķist, ka dzenis tikai “bojā” kokus, tos kaļot. Patiesībā ir tieši otrādi. Dzenis ir dārza sargs. Pat ziemā viņš pārbauda jūsu ābeles, bumbieres un citus kokus, meklējot zem mizas paslēpušos kaitēkļus un to kāpurus. Ja dzenis būs paēdis pie jūsu barotavas, viņš turpat blakus iztīrīs arī jūsu augļu kokus.
Esmu novērojusi, ka dārzos, kur regulāri viesojas dzeņi, pavasarī kokiem ir daudz mazāk problēmu ar dažādiem tinējiem un mizgraužiem. Tas ir tāds abpusēji izdevīgs darījums – mēs viņam iedodam speķi, bet viņš mums palīdz uzturēt dārzu veselu.
Daži svarīgi ieteikumi barošanai
Ja esat nolēmuši dzeni pacienāt, atcerieties pāris lietas. Speķim jābūt jēlam, nevis vārītam. Sieri vai maizes izstrādājumi dzenim nederēs un var radīt gremošanas traucējumus. Tāpat centieties barotavu vai speķa gabalu novietot tālāk no loga stikla, lai putns, nejauši sabijies, neielidotu rūtī.
Vislabākais laiks, kad gaidīt dzeni ciemos, ir agrs rīts un pēcpusdiena, pirms sāk krēslot. Viņiem ir savs režīms, un viņi pie tā pieturas. Ja dzenis pieradīs pie jūsu dārza, viņš tur būs katru rītu gandrīz vienā un tajā pašā laikā.
Secinājumi un novērojumi
Daba janvārī var šķist klusa un tukša, bet patiesībā ap mums notiek liela rosība. Atliek tikai nedaudz palīdzēt, un mēs varam ieraudzīt lietas, ko ikdienas steigā nepamanām. Dzenis pie barotavas ir atgādinājums par to, cik tuvu mums ir mežs un cik vienkārši ir izdarīt kaut ko labu.
Tas rada tādu siltu sajūtu – ieliet tasi tējas, apsēsties pie loga un redzēt, kā staltais dzenis mieloas ar tavu sarūpēto cienastu. Tas dārzam piešķir dzīvīgumu pat visaukstākajā ziemas dienā.
