Daudzi privātmāju saimnieki saskaras ar situāciju, kad pēc jauna urbuma izveides prieks par pašiem savu ūdeni aizēno bažas par tā kvalitāti. Izrādās, ka pat pilnīgi caurspīdīgs un auksts ūdens, kas nāk no zemes dzīlēm, var saturēt krietnu daļu elementu, kas kaitē.
Speciālisti iesaka ūdens pārbaudi veikt vismaz divas reizes gadā – pavasara palu laikā un rudenī –, taču, lai gūtu pirmo priekšstatu, ne vienmēr uzreiz jādodas uz laboratoriju.
Pareiza parauga paņemšana ir pus uzvara
Pirms ķerties pie jebkādiem testiem, jāsāk ar pareizu sagatavošanos. Svarīgi izmantot pilnīgi tīru stikla trauku un pirms tam ļaut ūdenim kādu laiku notecēt, lai izskalotu caurulēs sastāvējušos šķidrumu. Meistari iesaka pildīt trauku ar tievu strūkliņu gar sienu – ja ūdens gāžas ar lielu spiedienu, tas pārsātinās ar skābekli, kas var izraisīt liekas ķīmiskas reakcijas un sagrozīt testa rezultātus.
Vienkāršas metodes ūdens kvalitātes noteikšanai mājās
Pastāv vairāki laika gaitā pārbaudīti paņēmieni, kā novērtēt ūdens sastāvu, izmantojot lietas, kas atrodamas teju katrā virtuvē vai saimniecības skapī.
Pārbaude ar spoguli un gaismu
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir uzpilināt ūdens pilienu uz tīra spoguļa un ļaut tam pilnībā nožūt. Ja pēc iztvaikošanas stikls paliek dzidrs, piemaisījumu ir maz. Turpretī blāvs kontūrs vai balti nosēdumi liecina par lielu sāļu un minerālvielu koncentrāciju. Tāpat ieteicams uzsildīt glāzi ūdens līdz 60 grādiem un novietot to uz balta papīra fona – siltums pastiprina smaržas un garšas, ļaujot vieglāk sajust dzelzs piegaršu vai nepatīkamu sērūdeņraža aromātu, kas atgādina bojātas olas.
Lasi vēl: Ērkšķogas valrieksta lielumā: tikai viena šķipsna šī pulvera un raža tevi priecēs
Eksperiments ar tēju un maģistrālo reakciju
Interesantu rezultātu var iegūt, izmantojot parastu melno tēju. Ja, pielejot akas ūdeni stipram tējas uzlējumam, dzēriens kļūst duļķains vai pat nomelnē, tas ir skaidrs signāls par pārlieku lielu piemaisījumu daudzumu. Kvalitatīvā ūdenī tējai jāsaglabā sava dzidrā, persiku krāsas nokrāsa.
Kāpēc tieši šīs metodes ir tik populāras?
Maigo ziepju tests: Ja ziepes ūdenī slikti puto vai veido pārslas, tas norāda uz lielu cietību jeb kalcija un magnija pārbagātību.
Tumsas pārbaude: Ielejot ūdeni burkā un uz trim dienām noliekot to tumšā vietā, var novērot, vai neveidojas nogulsnes vai eļļaina plēvīte uz virsmas, kas liecinātu par organisko piesārņojumu.
Vārīšanas efekts: Pēc 15 minūšu vārīšanas uz katla sieniņām palikušie nosēdumi var daudz pastāstīt – dzeltenīgi ruda nokrāsa norāda uz dzelzi, bet pelēcīga – uz kalcija pārpilnību.
Vai ar mājas testiem pietiek?
Lai gan šie paņēmieni palīdz ātri pamanīt acīmredzamas problēmas, tie neaizstāj pilnu ķīmisko analīzi. Tomēr tie sniedz skaidru norādi: vai ir pienācis laiks uzstādīt nopietnas filtrēšanas sistēmas.
Lasi vēl: Kāpēc mēs joprojām būvējam balkonus, ja tos gandrīz nekad neizmantojam
Zinot, kas īsti tek pa krānu, var izvairīties no liekiem tēriņiem un pasargāt gan tējkannu, gan savu organismu no nevēlamiem pārsteigumiem.
