Savulaik Latvijā populārā dziedātāja Liene Candy pirms 9 gadiem kopā ar vīru Igoru un jaunāko dēlu pārcēlās uz dzīvi Krievijā. Toreiz, lai tur studētu kinorežijas studijas, ko viņa tur arī pabeidza. Un, lai arī vēl nesen par spīti visam negrasījās pamest Krieviju, tomēr ir pārcēlusies atpakaļ uz Latviju.
Liene Greifāne un viņas mīļotais vīrietis un jaunāko dēlu tēvs Igors, laulības gredzenus mija 2014.gadā. Drīz pēc tam visi pārcēlās uz dzīvi Maskavā, bet pēdējos gados viņi dzīvoja Sočos. Tolaik uz Krieviju pārcēlās visa ģimene, izņemot Lienes vecāko dēlu Sebastianu Matiasu, kurš izlēma tolaik palikt Latvijā pie vecvecākiem, bet vēlāk pārcēlās uz pie sava tēva, uzņēmēja Arta Bronuša, uz ASV, kurš jau tur dzīvo vairākus gadus.
Pagājušā gada pavasarī Krievijā pasaulē nāca Lienes un Igora jaunākais dēls, kam tika dots vārds Leo. TV šovā “Slavenības. Bez filtra” ar Lieni satiekas Katrīne Vasiļevska, kas vēlas noskaidrot, kāds šobrīd ir Lienes plāns.
Viņa skaidro:
Pagaidām dzīvojos starp Latviju un Ameriku. Nevaru pateikt, vai ilgstoši būšu Latvijā, bet es noteikti būšu gan šeit, gan Amerikā. Jo Amerikā dzīvo mans dēls. Tas ir kaut kāds jauns posms, kas sākas manā dzīvē. Jāseko savai sirsniņai un jābrauc tur, kur gribas braukt.
Principā Krievijā esmu pabeigusi gan projektus, gan visu, tur palika ļoti grūti strādāt. Loģistiska dēļ visām tām sankcijām bija grūta, “piegrieza skābekli” darbiniekiem. Un, protams, man kā režisoram, kas raksta scenārijus un arī montē, palika grūtāk. Piemēram, piedāvāja man nebūt montāžas režisoram, bet būt otrajam režisoram, faktiski darīt visu to pašu, tikai titros mani neuzrāda.
Lasi vēl: Influencere Katrīne Vasiļevska un aktrise Agnese Zeltiņa televīzijā atklāj, cik dārgas zīmolu somas un apavi ir viņu skapī
Pēdējais gads bija jau uz robežas. Projekti, pie kuriem es biju strādājusi piecus gadus – nebija skaidrs, būs vai nebūs. Beigās pateica, ka, lai es pie tiem strādātu, man vajag Krievijas pasi. Bet kāda jēga man atteikties no Latvijas pilsonības, jo tad es nevarēšu braukt ne uz Eiropu, ne Ameriku. Bija vispār doma braukt uz Spāniju dzīvot, bet drusku aizkavējāmies Latvijā.
Man vienmēr bijis mīļums pret Latviju. Latvijas ir manas mājas. Ļoti patīk šeit mierīgie cilvēki. Tiesa, kad sākās Krievijas iebrukums, daudzu negatīvisms vērsās arī pret mani. Bet es jau pie tā neesmu vainīga! Man ir bērni un es nevaru visu uzreiz atstāt un pliku pakaļu skriet dzīvot kaut kur citur.
Es jau labprāt arī padziedātu, bet zini, kā ar to dziedāšanu – nevar izvērsties uz visām pusēm. Es rakstu scenārijus. Pa lielam vienu scenāriju uzrakstīt, tas ir gads. Tu viņu rediģē, runā ar dramaturgiem, tu viņu izdzīvo, tad ļauj “nogulties” tam pāris mēnešus, tad atkal lasi, ej tam cauri. Tas viss ir tāds ilglaicīgs process. Šobrīd man vairāk r plāns par scenāriju rakstīšanu un viņu pārdošanu.