Saulgriežu nakts dziļākā jēga ir auglības simbolika un rituāli, kas cieši saistīti ar cilvēka pirmatnējo būtību. Latviešu tautas dvēselē vienmēr mājojis jutekliskums un vitalitāte.
Pēc tradicionālajām svētku norisēm sabiedrībā daudzi ļaujas dabas aicinājumam un dodas papardēs, kur, kā senajā simbolikā, tiek meklēts noslēpumainais papardes zieds – senču alegorija.
Paparde – sens dzīvības un auglības simbols – tiek uzskatīta par fallisku augu. Dziednieks un pirtnieks Ziedonis Kārkliņš uzsver, ka mūsdienās cilvēks dzīvo starp divām realitātēm – vienu, kas sakņojas dabā, un otru – tehnoloģijās. Dabiskajā pasaulē Dievs ir pati daba, kamēr mākslīgajā realitātē Dievs ir cilvēka radīts, piesaistīts noteiktām dogmām un vēsturiskam kontekstam. Dzīvojot pēc dabas likumiem, cilvēks spēj attīstīties daudzpusīgi, bet mākslīgās pasaules reliģiskās normas to ierobežo.
Tieši vasaras saulgriežu laikā dabas spēks sasniedz augstāko punktu, un tas mudina cilvēkus – pat skeptiķus – pamest pilsētas un instinktīvi ļauties Jāņu nakts enerģijai. Tas ir brīdis, kad cilvēka senākā daba mostas un senču dzīvesziņa atdzimst.
Senlatvieši ticēja, ka laikā, kad saule ir visaugstāk debesīs, arī cilvēka un dabas auglība sasniedz maksimumu. Tāpēc mīlas tuvība Jāņu naktī tika uztverta kā daļa no šī dabiskā ritma. Papardes zieds, ko folklora attēlo kā mītisku un neredzamu, patiesībā simbolizē dzīvības enerģiju un dzīves piepildījumu. Tiek uzskatīts, ka šis zieds atklājas tikai īpašos apstākļos – vientulībā un klusumā, jo tikai tā iespējams saredzēt tā enerģētisko mirdzumu. Tomēr tautas ticējumos tas joprojām tiek meklēts divatā, kā mīlestības un auglības kopības akts.
Auglības rituāli ir raksturīgi daudzu Eiropas tautu tradīcijām, ne tikai latviešiem. Tie atspoguļo harmoniju starp vīrišķo un sievišķo, starp pretpoliem, kas veido pasaules līdzsvaru: gaismu un tumsu, dienu un nakti, vīrišķību un sievišķību. Jāņu nakts ir brīdis, kad šie spēki savienojas ne tikai ķermeniski, bet arī garīgi.
Senatnē cilvēki šo nakti izmantoja arī kā iespēju atjaunot dzimtu asinis. Daža laba sieva, nemanāmi pazudusi no pārāk iereibuša vīra redzesloka, atrada sev patiesu tuvību ar citu vīrieti un tika pie bērna, ko bija ļoti vēlējusies. Arī sievietes, kurām ilgi nav bijis attiecību vai kuras vēlējās mīlestību, šajā naktī piedzīvoja pārmaiņas.
Vasaras saulgrieži ir arī iespēja atgriezties pie sava iekšējā līdzsvara un dziedināt sevi, jo daba šajā laikā ir vispilnākajā spēkā. Kailpeldes, rasas rituāli un velšanās pa pļavu bez drēbēm palīdz cilvēkam ne tikai attīrīties, bet arī dziedināties fiziski un emocionāli.
Rasai Jāņu naktī ir īpašs spēks – tā ir piesātināta ar augu enerģiju. Tāpēc dziednieki mēdz cilvēkus ietin rasā samērcētā audumā. Ja vēlas attīrīties no ļaunas acs vai nelabvēlīgām ietekmēm, palīdz vārtīšanās pļavā, kur aug vībotnes, vērmeles, biškrēsliņi vai sarkanais āboliņš. Ja sieviete vēlas atvērties attiecībām, viņai jāpieskaras rasai, kas sakrājusies uz vītola lapām – vītols ir auglības koks. Ja kāds uzmet aci viņas mīļotajam, viņš jāievelk apiņu rasā, lai attīrītu.
Lasi vēl: Aktrise Dārta Daneviča izplatījusi paziņojumu: “Tas man pašai bija bēdīgi un pat skumji”
Arī pirts rituāli Jāņu naktī iegūst īpašu jēgu. Ūdens šajā laikā kļūst par informācijas nesēju, un vēlmes, kas izteiktas peldoties, var piepildīties. Sendienās visi rituāli norisinājās kailumā, jo tā cilvēks ir patiesākais un atbrīvotākais. Pirts senatnē bija vieta, kur gāja visa ģimene kopā, un tā atjaunoja spēkus un saskaņu. Šī tradīcija mūsdienās pakāpeniski atgriežas.
Jāņu nakts pirts rituāls sastāv no vairākiem posmiem, katrs ar savu nozīmi un mērķi
Pirmais solis ir attīrīšanās – no visa negatīvā, kas kavē attīstību, rada grūtības un traucē virzīties uz priekšu. Šajā posmā tiek izmantotas dažādas augiem veltītas slotas – piemēram, no apses, papeļiem, pīlādžiem, kadiķiem, vībotnēm un vērmeles –, kas palīdz atbrīvoties no smagām enerģijām.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
