Nākamais posms ir spēka uzkrāšana un ieceru piepildīšana. Šeit pēršanās notiek ar slotām, kas palīdz cilvēkam piešķirt sev vēlamos rakstura vai likteņa aspektus. Piemēram, oša slota palīdz skaidrāk saskatīt problēmu risinājumus, ieviņa veicina attiecību līdzsvarošanu, bet drosmi tuvoties noskatītajam puisim var sniegt puķuzirņu slota. Jasmīns pastiprina jūtas, un tāpēc tā slotiņa lietojama pirms mīlestības rituāliem.
Lai rituāls būtu efektīvs, ir būtiski iepriekš noskaidrot savu vēlēšanos un atbilstoši izvēlēties slotiņu. Sievietes šajā laikā arī ieziežas ar māliem, dūņām vai medu, lai vairotu pievilcību un iekšējo spēku. Pirms pliko skrējiena līgotāji nereti noklājas ar māliem un, skaļi saukdami, metas ūdenī – šis brīdis pārtop par simbolisku un vizuāli iespaidīgu mistēriju.
Trešajā rituāla fāzē tiek stiprināta aizsardzība, lai viss iepriekš uzkrātais pozitīvais saglabātos līdz nākamajam saulgriežu ciklam. Šajā posmā var izmantot svaigi ievāktas zāles – tie augi, kurus cilvēks pats intuitīvi izvēlas, visbiežāk ir tie, kas viņam konkrētajā brīdī ir visvajadzīgākie.
To atspoguļo arī vainagu pīšanas tradīcija. Vīrieši parasti galvā liek ozollapu vainagu, kas simbolizē spēku un viedumu, bet sievietes pin vainadziņus no pļavu ziediem, kas atspoguļo viņu iekšējās izjūtas. Katram ziedam vainagā ir sava nozīme – piemēram, pīpene simbolizē maigumu un mīlestību, sarkanais āboliņš – sirds spēku, madaras – saskaņu un laimi, rudzupuķes – patiesības atklāšanu. Vainags, kurā ziedi salikti harmoniski, vēsta par atvērtību un vēlmi sajust dzīvi visā tās pilnībā.
Ir arī simboliska vienotības mistērija – ja puisis un meitene saliek savus vainagus kopā, no augšas raugoties, veidojas bezgalības zīme, kas ataino nepārtrauktu enerģijas plūsmu starp viņiem un Visumu.
Jaunām meitām vainagi kalpo arī zīlēšanai. Divus vainagus palaiž ūdenī un vēro, vai tie saplūst kopā – tas paredz iespējamu saderību ar iecerēto puisi. Vainagus mēdz mest ozolā – ja tas paliek zaros, meita apprecēsies šogad, ja ne – laulība vēl jāgaida. Paparde arī noder zīlēm – to izrok saulrietā, un, pārgriežot sakni, burts, kas parādās šķēlumā, vēsta par nākamā līgavaiņa vārda sākumburtu.
