Mēdz gadīties situācijas, kad, ienākot telpā, gaiss šķiet burtiski piesātināts ar informāciju. Neviens vēl nav paspējis izrunāt ne vārda, taču apkārt esošo noskaņojums ir nolasāms acumirklī – kurš tikko sastrīdējies, kurš tēlo dzīvesprieku un kurš atrodas uz spēku izsīkuma robežas.
Cilvēki var smaidīt un apgalvot, ka viss ir kārtībā, taču iekšējā intuīcija skaidri saka ko citu.
Interesanti, ka šādos brīžos cilvēks parasti par apkārtējiem zina vairāk nekā par sevi pašu. Paša emocijas paliek kaut kur otrajā plānā, līdzīgi kā datora pārlūkprogrammas cilne, kuru visi ir aizmirsuši atvērt. Tā nav nekāda pārdabiska spēja vai vienkārši “pārāk jūtīgs raksturs”. Pētnieki un novērotāji bieži pamana, ka šāda empātijas dziļuma pamatā ir programmēts kods, kas ierakstīts jau dzimšanas datumā.
Kāpēc daži “nolasa” cilvēkus, bet citi – tikai vārdus?
Jutība, sevi reti sauc par empātiem. Parasti viņi saka: “Es vienkārši saprotu” vai “Es nevaru citādi”. Viņiem svešs prieks vai sāpe nav tikai informācija, bet gan pārdzīvojums, kas fiziski iziet cauri ķermenim.
Dzimšanas datums lielā mērā nosaka to, kā mēs uztveram pasauli. Kamēr vieni skaitļi veido racionālus vērotājus, citi padara cilvēku par tiešu dalībnieku visā, kas notiek apkārt. Ja datuma vibrācijas ir attiecīgas, cilvēks burtiski izdzīvo citu emocijas, reizēm pat aizmirstot pajautāt sev: “Bet kā jūtos es?”
Datumi, kuros sveša dvēsele šķiet tuvāka par savējo
Ja cilvēks ir dzimis 2., 11., 20. vai 29. datumā, spēja sajust noskaņojumu bez vārdiem parasti parādās jau bērnībā. Šīs personības darbojas kā antenas. Būdami bērni, viņi bieži intuitīvi pielāgojas pieaugušajiem, lai mājās valdītu miers. Pieaugot šī īpašība nekur nepazūd – viņi vispirms sajūt partneri, kolēģi vai pat nejaušu paziņu, un tikai pēc tam, ja paveicas, pievēršas savām vajadzībām. Viņu lielākais spēks ir uztveres smalkums, bet iespējas– pilnīga izšķīšana citos.
Lasi vēl: Kā pieklājīgi atbaidīt svešus kaķus no savām dobēm: metode, kas tiešām strādā
Tiem, kuri dzimuši 6., 15. vai 24. datumā, emociju pasaule atklājas caur rūpēm. Viņi citu sajūtas uztver ar ķermeni: svešs nogurums šķiet kā paša nespēks, bet tuvinieka trauksme liek sirdij pukstēt straujāk. Tieši šie cilvēki parasti ir pirmie, kas jautā: “Vai tev tiešām viss ir labi?” un gandrīz vienmēr trāpa desmitniekā. Tajā pašā laikā viņi gadiem var ignorēt savu izdegšanu, uzskatot to par normālu stāvokli.
Ja dzimšanas datumā ir skaitļi 9, 18 vai 27, cilvēks spēj sajust ne tikai konkrētā brīža emociju, bet visu otra cilvēka iekšējo stāstu. Šādas personības spēj saprast pat tos, kuri paši sevi nesaprot. Viņi saredz motīvus, sāpe, nereti attaisnojot tos, kurus citi jau sen ir norakstījuši.
Īpaša kategorija ir 11. un 22. datumā dzimušie. Šeit mēs runājam par pastiprinātu jutību, kur citu emocijas iet caur cilvēku kā elektriskā strāva bez izolācijas. Viņi var ieiet kafejnīcā laimīgi, bet iziet no tās pilnīgi tukši tikai tāpēc, ka blakus sēdējis kāds ļoti nomākts svešinieks. Viņiem ir dzīvībai svarīgi iemācīties atšķirt “mans” no “ne mans”, citādi dzīve pārvēršas bezgalīgā emocionālā troksnī.
Kāpēc šis talants ikdienā rada nogurumu?
Šādi cilvēki bieži dzird frāzi: “Tu visu uztver pārāk personīgi”. Patiesībā viņi nevis uztver personīgi, bet vienkārši pieņem visu bez filtriem. Bieži tiek izvēlētas profesijas, kurās ir daudz jāsaskaras ar cilvēkiem, un pēc tam rodas neizpratne par nogurumu. Viņi ir izcili klausītāji, bet bieži vien nezina, ko paši vēlas pusdienās vai kādi ir viņu personīgie mērķi.
Ja neapzinās sava dzimšanas datuma ietekmi, var nodzīvot visu mūžu citu cilvēku “emocionālās apkalpošanas” režīmā, uzskatot to par rakstura īpatnību, nevis resursu, kas prasa kopšanu.
Kā pārvērst jutību par savu spēku?
Pirmais solis ir atzīt: spēja just citus dziļāk par sevi nav kļūda vai vājums. Tas ir instruments, taču jebkuram instrumentam ir nepieciešama lietošanas instrukcija. Cilvēkiem ar šādiem dzimšanas datiem ir apzināti jāmācās atgriezt fokusu uz sevi. Ir vērtīgi regulāri palikt klusumā un uzdot sev tiešus jautājumus par savām vēlmēm, nevis apkārtējo vajadzībām.
Otrkārt, būtiska ir emocionālā higiēna. Ne visas jūtas, ko mēs jūtam, pieder mums. Tas nav tikai filozofisks apgalvots, bet gan prasme, ko var uztrenēt, izprotot savu skaitlisko dabu. Ja izdodas saskatīt šo likumsakarību, pasaule pārstāj būt nogurdinoša un kļūst par vietu, kurā var palīdzēt citiem, nezaudējot sevi.
Lasi vēl: Metāla sūklis nav domāts tikai piedegušiem katliem: neparasti veidi, kā to izmantot saimniecībā
Kad pēdējo reizi jūs pret savām sajūtām izturējāties ar tikpat lielu vērību, kādu ikdienā dāvināt apkārtējiem?
