Dažkārt bērnībā kāds bērns pēkšņi sāk spriest par dzīves jēgu, kamēr vienaudži strīdas par to, kurš ātrāk skrien. Divdesmit gadu vecumā šāds cilvēks var mierīgi atteikties no trokšņainām ballītēm, jo “dvēsele ir nogurusi”, bet trīsdesmit gados pēkšņi pieķert sevi pie domas: “Šķiet, ka es to visu jau reiz esmu pieredzējis.”
Šādus cilvēkus mēdz dēvēt par “vecām dvēselēm”. Tas nav stāsts par krunkām vai nespēku, bet gan par iekšēju briedumu, dziļu intuīciju un sajūtu, ka šī pasaule jums nav sveša.
Interesanti, ka numeroloģijas speciālisti izdala konkrētus datumus, kuros šādas dvēseles ierodas visbiežāk. Skaitļu valodā dzimšanas dati nav vienkārša ciparu virkne, bet gan sava veida vienošanās starp dvēseli un šo iemiesojumu. “Veca dvēsele” ir cilvēks, kurš nav ieradies pēc vētrainas pieredzes kolekcionēšanas, bet gan pēc izpratnes un vieduma nodošanas tālāk.
Kāpēc dažiem pasaule šķiet “pārāk skaļa”?
Cilvēki ar senu dvēseles pieredzi parasti jau kopš mazotnes izrāda negaidītu nosvērtību. Viņiem ir raksturīgs miers pret materiālām sacensībām un tieksme meklēt jēgu tur, kur citi redz tikai ārēju panākumu spožumu. Viņi redz apkārtējos “cauri” un bieži izvēlas klusumu, nevis tukšas sarunas.
No skaitļu viedokļa šī īpašā vibrācija nāk no noteiktiem dzimšanas datumiem. Speciālisti norāda, ka mēneša 7., 9., 11., 13., 16., 19., 22., 29. un 31. datums īpaši bieži dāvā šo efektu – “man šeit viss jau ir pazīstams”.
Skaitļi, kas glabā senu viedumu
Mēneša 7. datums pieder filozofiem un novērotājiem. Bērnībā šie cilvēki apkārtējiem var šķist nedaudz dīvaini: viņi maz runā, daudz domā un uzdod pieaugušus jautājumus. Pieaugot viņi bieži pievēršas psiholoģijai vai sevis izzināšanai, un šķiet, ka viņi ir piedzimuši ar personīgo “iekšējo bibliotēku”.
Savukārt tie, kas dzimuši 9. datumā, tiek uzskatīti par ciklu noslēdzējiem. Viņu dvēseles ierodas, lai pabeigtu senus stāstus un palīdzētu citiem. Jau kopš bērnības šiem cilvēkiem ir saasināta taisnīguma izjūta. Viņi nesniedz pasaulei cīņu, bet gan sapratni un maigumu.
Īpaša loma ir 11. un 22. datumam. Šie ir tā sauktie meistaru skaitļi. Cilvēki ar šādiem datiem bieži jūt, ka ar viņiem notiek kaut kas lielāks par parastu sadzīvi. Viņi paredz notikumus un saskata zīmes. Viņu ceļš nav mācīties dzīvot, bet gan atgādināt citiem par viņu patieso būtību.
Lasi vēl: Ja dārzā bagātīgi saaugušas strutenes: tā ir svarīga zīme, ka ar augsni kaut kas nav kārtībā
Kad dzīve uzdod sarežģītus eksāmenus
Datumi kā 13., 16. un 19. tiek saistīti ar karmisko pieredzi. Šeit dvēsele nav ieradusies atpūsties, bet gan sakārtot vecus scenārijus. Dzīve jau kopš bērnības var piespēlēt nopietnus pārbaudījumus, taču aiz tiem slēpjas milzīgs iekšējs spēks. Šīs ir vecās dvēseles, kas ieradušas “pārkārtot eksāmenu” un vienlaikus iemācīt citiem nebaidīties no pārmaiņām.
Savukārt 29. datumā dzimušie ir vieni no jūtīgākajiem. Viņiem pasaule bieži šķiet par skaļu un uzbāzīgu, tāpēc vientulība, daba un klusums ir viņu galvenais enerģijas avots. Viņu viedums nav vārdos, bet gan paša klātbūtnē, kas spēj dziedināt apkārtējo atmosfēru.
Visbeidzot 31. datums raksturo dvēseles-būvētājus. Tie ir cilvēki, kuri prot savienot garīgo ar zemes dzīvi. Viņi var veidot lielus projektus vai kopienas, balstoties uz senu atmiņu par to, kā strādā cilvēki, enerģija un procesi.
Vientulība kā blakusparādība
Būt vecai dvēselei ne vienmēr ir viegli. Galvenā blakusparādība parasti ir vientulības sajūta. Bērnībā pavada sajūta “mani nesaprot”, jaunībā – “manas intereses atšķiras”, bet briedumā – jautājums “kāpēc es jūtu citādi nekā vairākums?”.
Tomēr, uzzinot savas dzimšanas dienas īpatnības, daudzas lietas nostājas savās vietās. Cilvēks pārstāj sevi pārveidot pēc svešiem standartiem un sāk dzīvot saskaņā ar savu iekšējo ritmu. Tieši tad vecā dvēsele pārstāj skumt un sāk starot, kļūstot par stabilitātes punktu citiem kritiskos brīžos.
Lasi vēl: Efektīva metode dēstu piebarošanai: pietiek vien ar trim reizēm, lai augi kļūtu spēcīgi un zaļotu
Ja jūs šajā aprakstā atpazināt sevi, visticamāk, jūsu dzimšanas datums patiešām nes vecās dvēseles enerģiju. Tas nav vienkārši rakstura tips, bet gan maršruts, pa kuru jūs savulaik jau esat gājis. Jēga nav tajā, lai būtu “citāds”, bet gan tajā, lai atcerētos, kāpēc esat šeit.
