Īsts stāsts no dzīves.
Galvenā varone — Marija K., 62 gadi, jau vairāk nekā četrus gadus šķīrusies.
Sākumā pēc šķiršanās viņai nebija viegli — ne jau tāpēc, ka palika viena, bet gan dēļ pēkšņā klusuma. Viņas dzīve vienmēr bijusi piesātināta: vispirms — bērni, audzināšana, rūpes, vēlāk — sadzīve, vīrs, pienākumi. Māja darbojās kā mehānisms, pateicoties viņai. Dienu no dienas — ēst gatavošana, mazgāšana, uzkopšana, ģimenes atbalsts.
Tagad viss ir citādi. Bērni ir izauguši, pārcēlušies prom, katram ir sava ģimene.
No rīta viņa nesteidzīgi dzer kafiju pie loga, nevis metas uz virtuvi gatavot brokastis. Vakaros viņa lasa grāmatas, skatās filmas vai satiekas ar draudzenēm. Vairs nav jāatskaitās, jāskaidro, kurp devusies un kāpēc kavējusies.
Gadu pēc šķiršanās draudzenes sāka iepazīstināt viņu ar vīriešiem. Viens no tiem — Viktors — inteliģents, pieklājīgs, pārliecināts par sevi — piedāvāja viņai pārcelties pie sevis. Viņš apgalvoja, ka vēlas rūpēties, būt līdzās.
Marija pieklājīgi atteica:
— Es pārāk ilgi dzīvoju citu dēļ. Tagad ir laiks padzīvot sev.
Viņa nebaidījās no vientulības. Gluži pretēji — pirmo reizi pēc daudziem gadiem viņa sajuta brīvību. Sajuta, ka vairs nav nevienam jākalpo un jāpielāgojas.
Un šādu stāstu kļūst arvien vairāk. Sievietes pēc 60 arvien biežāk izvēlas patstāvību, kamēr vīrieši — tieši otrādi — biežāk tiecas pēc kopdzīves. Kāpēc rodas šī atšķirība? Ir vērts to saprast.
Sieviešu neatkarība pēc 60: kāpēc tas strādā
Skaitļi nemelo
Pēc jaunākajām aptaujām apmēram 25% senioru dzīvo vieni. No tiem 90% ir sievietes. Taču tendence ir pārsteidzoša: arvien vairāk sieviešu cienījamā vecumā atsakās no kopdzīves, īpaši tad, ja viņām ir pašām sava mājvieta un ienākumi.
Finansiālā patstāvība kā brīvības atslēga
Agrāk sievietes bieži apprecējās ne tikai mīlestības dēļ, bet arī drošības apsvērumu vadītas. Vīrs nodrošināja ģimenes ienākumus, bet sieva rūpējās par mājām. Ja laulība izjuka vai vīrs aizgāja mūžībā, sievietei nācās meklēt atbalstu ģimenē vai paļauties uz ierobežotiem valsts līdzekļiem.
Mūsdienu sievietes izvēlas pašas
Mūsdienās daudzas sievietes pensijas vecumā ir patstāvīgas — viņām ir savs īpašums, pensija, uzkrājumi un savs dzīves ritms. Viņas vairs nejūt spiedienu uzturēt attiecības, kas nenes prieku, un neizvēlas partneri tikai tāpēc, ka “tā pieņemts” vai “tā šķiet drošāk”.
Viņas var atļauties izvēlēties — un bieži vien izvēlas brīvību, mieru un dzīves baudīšanu savā ritmā.
Finansiālā neatkarība sievietēm palīdz skaidrāk izprast savas vajadzības. Viņas var izvēlēties attiecības, kas sniedz mieru un gandarījumu, un ar cieņu pieņemt lēmumus sev piemērotā veidā.
Patiesa brīvība — tas ir apzināts lēmums dzīvot priekš sevis. Pēc 60 gadiem daudzas sievietes pirmo reizi var nodarboties tikai ar to, kas sagādā prieku. Agrāk viss bija veltīts vīram, bērniem un mājai. Tagad ir laiks sev.
Viņas lasa grāmatas, zīmē, apgūst jaunas prasmes un ceļo. Vairs nav jāuztraucas par citu vajadzībām vai pienākumiem mājās, un var vairāk veltīt laiku sev.
Nav jādalās mājas darbos, nav jāmaina savi ieradumi vai jāatsakās no sava personīgā telpas. Tā nav kāda izdomāta vēlme — tā ir patiesa brīvība, kas agrāk nebija pieejama.
Dzīves mācības no pagātnes
Daudzas sievietes zina, ka laulība prasa laiku un uzmanību. Pat ja vīrs bija labs, ikdienas rūpes un darbi bieži bija sievietes pārziņā. Pacietība un sapratne palīdzēja saglabāt ģimenes saskaņu.
Ar laiku nāk arī nogurums, un vairs nesanāk vai nevēlas atgriezties pie iepriekšējā ritma. Pēc 60 gadiem daudzi izvēlas dzīvot vairāk sev, ne tik ļoti rūpējoties par mājas ikdienu.
