Daudzi mājokļu meklētāji saskaras ar situāciju, kad dzīvoklis pirmajā stāvā šķiet vilinošs zemākās cenas vai ērtās piekļuves dēļ. Izrādās, ka ikdiena šādos mājokļos slēpj virkni nianšu, ko nekustamo īpašumu aģenti parasti nepiemin, bet ko ļoti labi zina tie, kuri tur pavadījuši kaut dažus gadus.
Pārvākšanās uz pirmo stāvu bieži nāk komplektā ar negaidītiem izaicinājumiem, kas ietekmē gan privāto dzīvi, gan mājas mikroklimatu.
Vai jūsu privātā dzīve kļūs par publisku izrādi?
Pirmā un pamanāmākā problēma, ar ko jārēķinās pirmajā stāvā, ir privātuma trūkums. Cilvēki, kas ikdienā mēro ceļu gar mājas logiem, pat neapzināti mēdz ielūkoties iekšpusē, radot iemītniekiem “dzīves uz skatuves” sajūtu. Tas nozīmē, ka aizkariem vai žalūzijām jābūt aizvērtām gandrīz visu diennakti. Dažos jaunos projektos logi ir izvietoti tik zemu, ka garāmgājējs burtiski varētu ieskatīties jūsu pusdienu šķīvī, kas liek saimniekiem izvēlēties pat tik radikālus līdzekļus kā stiklu aplīmēšana ar necaurredzamu plēvi.
Līdztekus vizuālajam aspektam nāk arī troksnis un smaržas. Ja blakus logiem atrodas automašīnu stāvvieta vai soliņš, mājoklī neizbēgami iekļūs izplūdes gāzes, cigarešu dūmi un garāmgājēju sarunu drumslas. Ziemas rītos automašīnu dzinēju sildīšana zem loga var kļūt par ik rīta kaitinošu rituālu, ko neviens pakešu logs nespēs pilnībā izolēt.
Mitrums un negaidīti “viesi” no pagraba
Vēl viena specifiska problēma ir ciešā saikne ar ēkas pagrabstāvu. Pieredze rāda, ka pirmā stāva iemītnieki visvairāk izjūt sekas, ja mājas inženierkomunikācijas ir nolietotas. Ja pagrabā rodas noplūdes vai tas ir mitrs, dzīvoklī var parādīties nepatīkams aromāts un pat pelējums.
Interesanti, ka mitrais pagrabs var kļūt par iemeslu odu invāzijai pat ziemas vidū. Kamēr augstāko stāvu kaimiņi bauda mieru, pirmā stāva iedzīvotāji nereti cīnās ar kukaiņiem, kas caur komunikāciju šahtām un plaisām konstrukcijās iekļūst dzīvojamās telpās. Šādos gadījumos komunikācija ar apsaimniekotāju mēdz būt smagnēja, jo problēmas cēlonis nav redzams, bet sekas izjūt tikai daži dzīvokļi.
Lasi vēl: Pravietiski sapņi un intuīcija: dzimšanas datumi, kas liecina par īpašām priekšnojautām
Ko nepastāsta vizualizācijās?
Pērkot mājokli jaunā projektā, it īpaši attālināti, pircēji bieži paļaujas uz skaistiem attēliem, kuros nav attēlotas tehniskās detaļas. Realitāte pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā var būt skarba. Piemēram, virs ieejas pagrabā vai kāpņu telpā pēkšņi var parādīties metāla nojume, kas izvietota tieši zem jūsu loga.
Šādas konstrukcijas rada ne tikai vizuālu troksni, bet arī nopietnus drošības riskus. Jebkurš nepiederošs cilvēks var izmantot šādu jumtiņu kā pakāpienu, lai piekļūtu logam. Tas liek iedzīvotājiem domāt par papildu drošības sistēmām, restēm vai īpaši izturīgiem stikliem, kas savukārt rada papildu izmaksas un psiholoģisku diskomfortu.
Otrais stāvs kā “jaunais pirmais”
Speciālisti iesaka būt uzmanīgiem arī tad, ja izvēlaties otro stāvu virs komerctelpām. Ja pirmajā stāvā atrodas pārtikas veikals vai kafejnīca, otrais stāvs pārņem visas klasiskās pirmā stāva problēmas.
Preču piegādes trokšņi agri no rīta (smago mašīnu dzinēji, paletes).
Pastāvīga darbinieku un pircēju plūsma zem logiem.
Specifiski aromāti no virtuves vai atkritumu konteineriem.
Rūpniecisko kondicionieru un aukstumiekārtu dūkoņa 24 stundas diennaktī.
Turklāt pirmajos stāvos saule iespīd ievērojami mazāk. Apkārtējās ēkas un koki aizsedz dabisko gaismu, radot krēslainu vidi pat saulainās dienās, kas ilgtermiņā var ietekmēt gan pašsajūtu, gan elektrības rēķinus.
Lasi vēl: Nesteidzieties izmest maizes maisiņu klipšus: trīs viltības, kā tās noderēs katrā mājoklī
Pirms pieņemt lēmumu par labu mājoklim ēkas apakšā, ir vērts izpētīt ne tikai dzīvokļa plānu, bet arī mājas tehnisko projektu un apkārtnes plānojumu. Reizēm ietaupījums pirkuma brīdī nekompensē tās ikdienas neērtības, ar kurām būs jāsadzīvo gadiem ilgi.
