Sapņi, kuros redzam mūžībā aizgājušos cilvēkus, ir bieži sastopams parādību veids un bieži izraisa spēcīgas emocijas – no skumjām un vainas līdz pat sirsnīgam priekam.
Katrs šāds sapnis kalpo kā logs uz cilvēka iekšējo pasauli, atklājot sajūtas un pieredzi, ko sapņotājs, iespējams, vēl nav līdz galam apzinājies. Šāda veida sapņi bieži palīdz tikt galā ar sāpēm, ko rada zaudējums. Nereti cilvēks nemaz neapzinās, cik dziļu emocionālu nospiedumu atstājis mīļotā aiziešanas fakts – tā ir rēta, kurai nepieciešama laika gaitā saudzīga dziedināšana un uzmanība.
Iespējams, nelaimes brīdī cilvēks sev neļāva vai nespēja pilnībā izdzīvot skumjas. Šādā gadījumā atmiņas par aizgājēju var uzpeldēt sapņos, kur aizgājējs šķietami “atgriežas”, izraisot rūgtuma un asaru vilni. Šie sapņi tādējādi kalpo kā veids, lai beidzot izsāpētu un pieņemtu zaudējumu.
Sapņi par aizgājušo bieži vien ir saistīti ar vainas apziņu, īpaši, ja starp cilvēku un aizgājēju reālajā dzīvē ir palikuši neatrisināti konflikti vai neskaidras attiecības. Zemapziņa tiecas noslēgt šīs situācijas un atgūt iekšējo harmoniju.
Ja dzīves laikā konfliktu nav izdevies atrisināt, psihe cenšas to “labot” sapņos, piedāvājot iespēju veidot dialogu, saņemt apskāvienu no aizgājēja vai pat atkārtot problemātisko situāciju, lai panāktu izlīgumu.
Ir gadījumi, kad sapņos aizgājējs, kuru sapņotājs patiesi mīlēja, iznāk rupjš un dusmīgs. Šādā situācijā sapnis var liecināt, ka cilvēks dziļi iekšēji ir dusmīgs par to, ka aizgājējs viņu “pameta” vai atstāja.
Reālajā dzīvē cilvēks var centīsies sev aizliegt dusmoties uz aizgājēju, taču sapņos šīs patiesās jūtas var lauzties ārā. Tas nav ne labi, ne slikti – tas ir dabisks process, jo dusmas ir svarīga sērošanas procesa sastāvdaļa, kas palīdz cilvēkam virzīties uz zaudējuma pieņemšanu.
Ir arī gadījumi, kad mīļotais aizgājējs, ar kuru reālajā dzīvē bija ļoti labas attiecības, sapņos uzņemas pilnīgi citu lomu – viņš kliedz, dusmojas, apsūdz vai pat sit sapņotāju, radot spēcīgas emocijas un izmisumu. Par ko ir runa?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tajā slēpjas tās pašas apslēptās dusmas, kas patiesībā pieder sapņotājam, bet viņa psihe tās ir projicējusi uz aizgājušā tēlu, kurš sapņos izrāda aizliegtas emocijas un reakcijas.
Kad sērošanas process virzās uz priekšu, sapņi par aizgājēju mainās ne tikai sižeta, bet arī emocionālā aspektā. Pakāpeniski, sastopot aizgājēju, sapņotājs sāk piedzīvot atvieglojumu, prieku, mazas skumjas vai pateicību.
Sapņojot, viņš atceras dažus norādījumus, ko aizgājējs sniedza, kā arī detaļas, kas šķiet svarīgas ziņas. Pamostoties, viņu vairs neapgrūtina emocionāls smagums.
Dažkārt sapnī var parādīties šis cilvēks kā metafora, simbols vai asociācija. Viņš nepasludina sevi tieši, bet drīzāk kalpo kā “sveiciens no pagātnes”, norādot uz kādu sapņotāja personības aspektu vai dzīves apstākļiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību.
Piemēram, ja sapņotājs saista savu vectēvu ar gudrību, apņēmību vai mentoringu, viņš varētu interpretēt viņu kā šādu īpašību simbolu, pat ja vectēvs jau sen ir aizsaulē.
Aizgājušā paziņa var sapnī norādīt uz sapņotāja neizmantoto potenciālu, īpaši ja tas ir saistīts ar kādām īpašībām vai iemaņām, kas bija raksturīgas šai personai. Šajā gadījumā ir svarīgi ņemt vērā sapņotāja individuālās asociācijas – kādas īpašības vai dzīves aspektus viņš saista ar aizgājēju un kā tās var atspoguļoties viņa paša dzīvē.
Sapnim būs nozīme nevis kā personīgai tikšanās, bet gan kā simboliskai mijiedarbībai, kas palīdz sapņotājam labāk izprast savus pašreizējos dzīves apstākļus.
