Runa ir par tām pašām atdalītajām dusmām, kas patiesībā pieder sapņotājam, taču viņa psihe ir projicējusi savas jūtas uz cilvēka tēlu, kurš demonstrē sapņotājam aizliegtas reakcijas.
Kad sēru process norit veiksmīgi, sapņu sērija par aizgājēju mainās ne tikai sižetā, bet arī emocionālā ziņā. Pamazām, satiekot aizgājēju, sapņotājs sāk izjust atvieglojumu, prieku, vieglas skumjas vai pateicību.
Viņš atceras dažus norādījumus, ko aizgājušais teica sapnī, detaļas, kas, šķiet, ir svarīgas ziņas. Kad viņš pamostas, viņu vairs nemoka emocionāls smagums.
Dažreiz var būt sapnis par šo cilvēku, kurš sapnī ienāk kā metafora/simbols/asociācija. Tas ir, viņš nedeklarē sevi, bet ir “sveiciens no pagātnes”, kas norāda uz kādu sapņotāja personības daļu vai viņa dzīves apstākļiem, kuriem jāpievērš uzmanība.
Piemēram, vectēvs, kurš aizsaulē jau sen, varētu būt gudrības, apņēmības vai mentoringa metafora, ja sapņotājs saista savu vectēvu ar šādām īpašībām.
Lasi vēl: Salāti “no nekā”, bet ļoti garšīgi – aizmirsta PSRS laiku recepte ar tikai 3 sastāvdaļām
Aizsaulē esošā paziņa jaunībā var norādīt uz sapņotāja neizmantoto potenciālu. Šeit ir svarīgi ņemt vērā individuālās asociācijas: ar ko vai ar ko sapņotājs saista ar aizgājēju, kam viņš var līdzināties reālajā dzīvē.
Sapnim būs nozīme nevis kā personīga tikšanās, bet gan kā mijiedarbība ar simbolu, kas palīdz sapņotājam izprast pašreizējos dzīves apstākļus.