Lielākā daļa sieviešu sapņo par laimīgu ģimeni. Parasti viņas redz sev blakus jaunu, pievilcīgu un uzticamu vīrieti — bieži vien vienaudzi, ar kuru var veidot kopīgu dzīvi.
Taču dzīvē viss ne vienmēr notiek pēc mūsu iecerētā plāna — dažkārt blakus gadās cilvēks, kurš nav ne jauns, ne īpaši izskatīgs, bet gan pieredzējis, rūpīgs un ar dzīvē pārbaudītām vērtībām.
Nav jau brīnums, ka mēdz teikt – mīlestībai savi ceļi. Nereti sieviete apprecas ar vīrieti, kurš neatbilst ne viņas vecuma, ne izskata, ne sociālā statusa priekšstatiem. Un tomēr – viņa izvēlas būt tieši ar viņu.
Alenas stāsts ir spilgts piemērs tam, cik neparedzami var būt dzīves pavērsieni. Grūti pateikt, kādu vīru viņa savulaik iedomājās blakus sev, taču diez vai tās bija domas par sirmu mežsargu, kurš ir vairāk nekā trīsreiz vecāks.
Alena uzauga kā vienīgais bērns ģimenē. Meitene piedzima, kad mātei bija jau 42, bet tēvam — 56 gadi. Kad Alenai bija tikai trīs gadi, tēvs devās mūžībā. Viņam nebija iespējas piedzīvot, kā meita pieaug.
Alena, lai gan vēl maza, izauga ļoti atbildīga. Viņa centās visos iespējamos veidos atvieglot mātei dzīvi — gan ar palīdzību mājas darbos, gan ar izcilām sekmēm skolā. Viņas rūpes par māti bija nenovērtējamas, jo zināja, ka viņa ir vienīgā, kas palikusi no ģimenes. Alena ne tikai mācījās, bet arī saprata, cik svarīgi ir nest atbildību par māju, tāpēc viņa bieži centās būt par labu meitu, kas vienmēr palīdz.
Taču meitene piedzīvoja lielu zaudējumu – kad viņai bija 12 gadi, viņa zaudēja arī māti, lai gan sievietei bija tikai 55 gadi.
Vismaz kaut kur meitenei veicās – viņa nenonāca bērnunamā, jo par viņu rūpes uzņēmās radiniece, Marinas tante. Sieviete kādu laiku dzīvoja kopā ar meiteni, taču drīz bija jāatgriežas mājās, kur viņai bija sava ģimene.
“Vīra efekts”: Kā sievietes uzplaukst pēc šķiršanās. Dalos savā pieredzē
Palikt dzīvot kopā ar Alenu vai paņemt viņu pie sevis tante diemžēl nevarēja. Tā nu meitene pamazām pierada pie dzīves vienatnē. Tante gan turpināja būt līdzās no attāluma – zvanīja gandrīz katru dienu, interesējoties, kā Alenai klājas, un pāris reizes gadā arī atbrauca ciemos.
Tieši šajā dzīves posmā Alena sāka biežāk sastapties ar kādu gados vecāku mežsargu vārdā Jānis, kurš izrādīja rūpes un sirsnību. Tajā laikā viņam jau bija 55 gadi, un viņš kļuva par sava veida atbalsta plecu jaunajai meitenei, vienmēr bija gatavs palīdzēt ar padomu vai vienkārši uzklausīt.
Noskaidro, kas notika tālāk, un kā tas viss beidzās.
Turpinājumu lasi otrajā lapā
