– Domāju, ka ar to mūsu saruna un vakars ir beigušies, – sacīja Edgars. – Ceru, ka esmu atbildējis uz visiem jūsu jautājumiem, ja nē, tad atvainojos.
Pēc tam, kad Edgars aizgāja, Anna uzrīkoja milzīgu skandālu saviem vecākiem, tad ieslēdzās savā istabā un atteicās ar viņiem sarunāties.
– Man ir divdesmit astoņi gadi, un jūs pret mani izturaties kā pret lelli, – nākamajā rītā viņa teica vecākiem.
– Mēs vienkārši jūtam tev līdzi, – attaisnojās māte.
– Nekā tāda tur nebūs, – sacīja tēvs, saprotot, ka sliktāk jau nevar būt. – Tavam Edgaram principā nav vajadzīga ģimene, untevi viņam nevajag vēl jo vairāk.
– Ko gan jūs paši saprotat? – sašutusi kliedza atkal Anna. – Pirms tu iejaucies, viss bija kārtībā. Un tagad es nezinu, ko darīt tālāk.
– Varbūt mēs tiešām iejaucāmies velti… – Arta pēc tam satraucās. – Pēkšņi Edgars tagad pametīs mūsu meitu, un viņa par to vainos mūs!
– Labāk jau viņš pametīs viņu tagad, nekā tērēt laiku šādam dīkdienim, – Valdis nepadevās. – Viņš viņu nemīl, tāpēc viņš nevar būt ne labs vīrs, ne tēvs. Jo ātrāk Anna to sapratīs, jo mazāk asaru izlies. un tēvs. Jo ātrāk Anna to sapratīs, jo mazāk asaru viņa izlies.
– Tu apzināti vilināji mani doties ciemos, aizbildinoties ar saviem vecākiem? – vēlāk Annai jautāja vīrietis. – Tikai mani šādas spēles neinteresē, un es nepakļaušos tādām provokācijām.
– Es neko tādu nedomāju, – attaisnojās meitene. – Mani vecāki tikai vēlējās ar tevi iepazīties, es nedomāju par laulībām, un vispār mums ir labi kopā, vai ne?
– Jā, es neesmu pārliecināts, ka varu tev uzticēties, un nākamreiz tu neko tādu neizspēlēsi, – nekaunīgi sacīja Edgars.
Anna baidījās zaudēt mīļoto un darīja visu, lai pierādītu viņam savu uzticību un mīlestību. Viņa nedeva nekādus mājienus par laulību, pildīja visas vīrieša kaprīzes un atbalstīja visus viņa centienus. Viņš gan mierīgs bija vien dažus mēnešus, bet pēc tam vienkārši paziņoja viņai, ka vēlas no viņas šķirties.
– Man ir žēl, bet mums nekas neizdodas, – viņš distancēti teica. – Un arī taviem radiniekiem es nepatīku, tāpēc šķirsimies.
Māte redzēja Annas satraukumu un atbalstīja viņu, bet tēvs atgādināja, ka viņš jau bija brīdinājis, ka tā notiks. Pēc šķiršanās Anna nolēma sākt jaunu dzīvi un, neraugoties uz radinieku protestiem, pārcēlās uz īrētu dzīvokli.
– Jūs paši sakāt, ka esmu jau gandrīz 30 gadus veca, tāpēc man ir pienācis laiks kļūt patstāvīgai,” viņa atbildēja uz vecāku pierunāšanu palikt mājās.
Sākumā viņas glābiņš bija darbs un tikšanās ar draudzenēm. Tad Anna ļoti vēlējās, lai Edgars zinātu, ka viņa ir pārcēlusies pati uz savu dzīvesvietu un ka radinieki vairs neietekmē viņas likteni. Anna nešaubījās, ka viņš šādā gadījumā pie viņas atgriezīsies, galu galā, viņiem bija skaista mīlestība. Tikai vīrietis nesteidzās atgriezties, un piecus mēnešus pēc šķiršanās viņš pēkšņi apprecējās ar savu jauno draudzeni.
Lasi vēl: Vairs nekad neēdīšu “laimītes” kopš izlasīju šo senseno ticējumu par ceriņiem un vēlmju piepildīšanos…
– Kā tas varēja notikt? – nesaprata Anna, uzzinājusi šo ziņu no kopīgas paziņas. – Edgars vienmēr bija pret laulībām un uzskatīja tās par “aizvēsturisku” lietu.
– Iespējams, ka tā, bet Jana pati vilka uz kāzām, – sacīja draudzene. – Es pati esmu uz pauzes, viņš nemitīgi riņķoja ap viņu, visas kaprīzes pildīja, skraidīja viņai riņķī….
– Varbūt tā ir mīlestība? – Anna skumji nodomāja.
– Varbūt arī tā, bet visticamāk iemesls ir tas, ka viņas tēvs strādā pilsētas pārvaldē,
– turpināja sarunu biedrs. – Edgars plānoja sākt savu biznesu, viņam būtu vajadzīgas šādas ģimenes saites.
Anna centās nesapņot un pārliecināja sevi, ka patiesībā nekas slikts nav noticis. Vienkārši Edgara sapnis piepildījās ar svešinieci Janu. Kategoriski iebilstot pret laulībām kā tādām un vērtējot brīvību, Edgars tomēr aizskrēja uz dzimtsarakstu nodaļu, tiklīdz pie apvāršņa parādījās kāds labums. Vai varbūt viņiem patiešām bija mīlestība, tāda pati, kāda Annai bija pret viņu? Tikai tās savstarpēji nesakrita, bet tā taču gadās, to nevar aprēķināt pēc kaut kāda algoritma. Un atkal Annas glābiņš bija darbs, viņa centās pagaidām nedomāt par savu personīgo dzīvi un dzīvot tālāk.
Bet viņas vecāki bija pārliecināti, ka labāk, lai meita ir viena un ciena sevi, nekā veltī savu dzīvi kādam, kas to nemaz nav pelnījis. Taču “aprēķina” laulības mūsdienās nav retums, tikai… kur paliek patiesā laime un mīlestība?
Šis ir viens no daudziem gadījumiem, kuros attiecību haoss nav izdibināms – gan vīriešu , gan sieviešu izpratnes par attiecībām un laulībām mēdz tā atšķirties, ka dažkārt kopsaucēju vienkārši nav iespējams atrast. Un varbūt labi ka tā…